Dienasgrāmatas (blogi)

Tava Solveiga stāv

Vakara blāzmas vārtos,

Gaidot, kad aicināsi,

Kad viņai ar krītošu zvaigzni māsi ...

Bet, kad tumsa sarec tik ļoti,

Kad acis vairs lielceļu nevar uziet,

Viņa ietinas ēnu lakatā

Un tev vēstuli raksta:

Pēr,

Kur tu mīti?

Kālab pretim man neuzspīdi?

Ja tu kaut vārdiņu teiktu,

Ai, kā pie tevis es steigtu!

Garām mūžīgai svelmei,

Garām mūžīgam salam

Tālāk un tālāk -

Līdz pat pasaules galam.

/Ā.Elksne/