Dienasgrāmatas (blogi)

  Pavasarīgs sapnis

Un sniega māte pārslu krelles raisa

Un ziemeļdēli sola ledus rozes dāvāt rīt,

Bet sirds man ilgojas pēc sārta lazdas zieda

Un balta sniegpulksteņa, kas vēl zem sniega aizmidzis.

Vēl naktī sniegi aizputina takas,

Kas dienas steigā paspētas ir mīt,

Bet sapņos esmu es pie zilas debess akas,

Kur izslāpusi cīruļdziesma pavasaros steidzas padzerties.

Tad atkal vēji iegriež sniega dzirnas.

Un sniegamātei krelles vaļā irst.

Klīst manas domas tā kā biklas stirnas

Un stājas tur, kur pavasaris dārzos baltus ziedus ber.

/S. Rēfelde/