Dienasgrāmatas (blogi)

felicidad, 02-08-2005 09:46		2 8
Es vakar sāpināju vienu cilvēku.... Tikai šorīt sapratu, cik ļoti.... Jūtos šausmīgi, jūtos nožēlojami un briesmīgi.... Man laikam nav dvēseles... un sirds man ir no akmens.... Es neesmu pelnījusi itin NEKO!!! Es to apzinos.... ļoti labi apzinos... Taču, ja man nav dvēseles, tad kāpēc man gribas raudāt???.............

Komentāri

chikens: Mīļā tā ir dzīve..kādu sāpini Tu, kāds sapina Tevi. Bet labāk to izdarīt ātrāk un nemocīt sevi un otru pusi :)))
Saņemies mīļā.

2005-08-02 11:47

plashs: Mazā Lēdija...tu vēl esi mazs, mīļš...bērniņš...mazus bērnus un dzērušus vīriešus...nevar ņemt nopietni...:) Un atlaid savus zvērus no krātiņiem...tie dzimuši ir brīvībai un kaķi staigā kur tiem tīk...tad būs arī saimniecei mierīgs prāts :)....ir jāpierod pie lielā lupatu lāča lomas...to var samīļot, pakasīt aiz auss...var arī iesist un iekost ...tass neko nejūt ...jo iekš tam ir salmi ..un lai tā paliek...citādi var sajukt prātā ...nakts melnumā:)

2005-08-02 13:27

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.