|
|
vientulais dienasgrāmata
Kad dzīvē es sastapu tevi
Starp tūkstots dažādām sejām,
Man šķita: no pasaules dzejām
Dievs brīnišķīgāko man devis.
* * *
Un laimīgs, ka eju tev līdzās,
Un raudzīties tevī es varu,
Un just tavu dvēseli un garu
Kā spožumu ... lasīt tālāk |
Vien nopūtas,
tas viss, kas manī mājo.
Vien sagurums,
kad veros tālumā.
Ar katru dienu manas iekaisušās acis balo,
Māc sajūta, ka nakts jau ienāk pagalmā.
* * *
Vien cerības,
ka varbūt tumsa klīdīs.
Vien apziņa,
ka ... lasīt tālāk |
|
Tu atnāksi!
Tu solījies, jau kuro reizi,
Pie mana loga pieklauvēt ...
Varbūt tas tomēr nepareizi,
Ka mēdzu ilgas gaisā sēt?
lasīt tālāk |
nav kunga man, ir tikai Pērkons augšā,
tie, varas vīri, tie nav kungi man.
ne viņu kādu es par kungu saukšu,
ne viņu pavēle man kāda skan.
* * *
Man Saule kungs! Kungs tas, kas gaismu dod.
kungs tas, kas zaļu uztur manu ... lasīt tālāk |
Kad lejup no zvaigznēm nakts laidās,
Es izdzirdu soļus uz kāpnēm,
Un sirds mana aizrāvās gaidās
Aiz gavilēm saldām un sāpēs.
* * *
Un likās, kāds pieklauvēs lēnām,
Bet visur bij klusums bez mēra,
Un rotājās telpa nakts ... lasīt tālāk |
|
|
|
