|
|
Kafijastase dienasgrāmata
|
Tu padari mani laimīgu! Es tik ilgi tevi gaidīju. Zināju, ka reiz nāksi un modināsi mani no ieilgušā miega. Tu pielavījies pavisam klusu un nemanot man klāt, kamēr es slīku ilgās un skumjās. Tu apbūri mani ar savu siltumu un mirdzumu. Viens brīdis ... lasīt tālāk |
|
Reizēm nosapņots sapnis liek sirdij sažņaugties. Jūtas un emocijas tik dziļas, ka kaklā kamols un acīs asaras. Kapēc? Warbūt tas klusībā atgādina kā trūkst? Warbūt tas tik sapnis, kas aizķeries emociju wirpulī. Sawādi cik lielu wētru mani spēj radīt ... lasīt tālāk |
Šis rīts man nedaudz domu lidojumā tīts.Dienas sākums - pēc nakts, kad sākas rīts.Tas tiek aizvadīts skrienot un nemanot. Bet sirds? Sirds alkst, sākt dienu izbaudot. Domas manas, klusītēm un nemanot brien, brien uz priekšu izbaudot dienu.
Sāk ... lasīt tālāk |
|
|
|
Katram ir idealizēts savs potenciālais partneris - gan vizuāli gan raksturā. Tik bieži vien neaizdomājamies, ka varbūt paši nespētu tādam partnerim turēt līdzi. Gribas sportisku, gudru, bet ja pašam sports un prāts ne grama, tad kamdēļ gan lai otrs ... lasīt tālāk |
|
Šorīt braucu ar sabiedrisko transportu, kas sen bij piemirsies. Bija interesanti pavērot kāda dzīve kūsā tanī četrkantainajā kastē uz riteņiem. Neapmierināts šoferis, laikam vēl īsti nepamodies, nedz lūdzu nedz paldies, tik mehāniskas kustības. ... lasīt tālāk |
|
Sievietes vienmēr vēlas, lai vīrieši viņas nēsā uz rokām.. tik katru reizi redzot, kā kaimiņš nes savu draudzeni no piektā stāva lejā vai augšā uz rokām, saprotu, cik laimīga esmu, ka spēju iet pati savām kājām. |
|
Laikam jau ir izteikta nepieciešamība kontaktēties ar nenozīmīgiem cilvēkiem. Tiem var izteikt visu nedomājot, jo tas ir tikai mirklis, kas būs aizmirsts jau rīt. Man tas būs aizmirsts, jo tiekoties ar Nenozīmīgo arī brīdis ir nenozīmīgs, kas ... lasīt tālāk |
|
..... aizmigu uz dīvāna skatoties romantisko kīno... .. .. sākās reklāma, un tās ne tikai garlaiko, bet arī pamodina... pārvietojoties no vienas dīvāna uz gultu, nelietis dators pa vidum spīdināja savu gaismu un raidīja vilinošus signālus, ka ir ... lasīt tālāk |
|
|
|
Par jums!Brīžiem šķiet ko šeit daru. Vai tiešām nav lietderīgāka laika pavadīšana, kā sēdēšana OHO? Tomēr aizdomājoties sīkumos un neskatoties uz visu tik tradicionāli - ir pavisam savādāk. Māksla ir nevis no skolotāja ko iemācīties un sevim ... lasīt tālāk |
Laikam ir vajadzīgs retu reizi pārkāpt sevis nosprausto robežu, lai saprastu, ka tā tiešām ir mana robeža, nevis baiļu iespaidā izdomāts žogs.
Atļauties riskēt un izslēgt veselo saprātu, ļauties tam dzīvnieciskajam, kas ikvienā mājo un dots mums ... lasīt tālāk |
|
Šonakt nosapņoju, ka piedalos lugā ar dzejas lasījumu. Bija pamatīgs lampu drudzis, kādam ar reālajā dzīvē būtu jābūt. Bet kad uzkāpu uz skatuves satraukums pazuda, un jutos kā draugu pulkā ālējoties. Kā maza meitene skaitīju sev zināmās ... lasīt tālāk |
Brauciens uz darbu man ir kā pārdomu laiks, varu pabūt ar sevi un savām domām. Tā vien šķiet, ka tas ir vienīgais brīdis ikdienā, kad nav nekur jāskrien, ir miers un klusums. Tas ir brīdis, kurā esmu tikai es un mana rīta kafijas krūze.
Vakar ... lasīt tālāk |
|
Katrs jau pats zin - ko savā dzīvē gribētu un ko vajadzētu mainīt, kur esam izlaidušies slinkumā un par daudz ļāvušies pašplūsmai. Tikai gribasspēks vienmēr ir par maz, par maz ir arī vēlme ko mainīt, un arī ja tā rodas, tad lielākoties pēc pāris ... lasīt tālāk |
Braucot uz darbu, kā jau ik dienu, pie kafijas tases meiteņu klačas - par VISU un par Neko.
Brauciens jau bija pusceļā un mūsu runas bij` nonākušas līdz tai vietai, ka nesaprotam kāpēc esam kopā ar saviem vīriešiem. Šoreiz nebija sāpe par netīrām ... lasīt tālāk |
|
|
|
