|
|
whitelily dienasgrāmata
|
Nesen izlasīju daudzās dienasgrāmatās kādas mūslaiku rakstnieces rindas par to, ka viņai vienmēr būs 16 un nevilšus aizdomājos, ka līdzīgi kā ar mani...Tikai man vienmēr būs 18. Tas ir tas pats dzīves sākums, kad iespējas tikko paveras, kad ir ... lasīt tālāk |
|
|
|
mēs būsim jau veci un nebūs vairs nozīmes nekam.. būs tikai tas, ko esam izdarījuši vai neesam...paliks vien atmiņas... un nožēla par neizdarīto...tāpēc darīsim visu šodien, lai piepildītu sapņus, nevis rīt vai parīt... |
|
Nevilšus atradu kladē senaizmirstu foto, paņēmu to rokās...tajā redzamas 3 draudzenes laikos kad pamatskolas laiks tuvojās nobeigumam un likās lielā dzīve ir teju ar roku aizsniedzama un sajūtama...Visas 3 sapņojām, ka iestāsimies kopā vietējās ... lasīt tālāk |
|
Cilvēks var būt laimīgs arī nesasniedzot mērķus dzīvē? Dzīvojot ne tā, bet savādāk... |
|
|
|
Cik tomēr briesmīgi, viendien attapties, 25 gadu vecumā, skatoties uz pazīstamu cilvēku sasniegumiem sociālajos tīklos, ka visi citi ir nodzīvojuši tavu iztēloto dzīvi, tikai ne tu pati. Tā vietā, lai dzīvotu laimīgi tagad, ik diena paiet vien ... lasīt tālāk |
|
