locitajs dienasgrāmata

Pēc trakā, izmisīgā skrējiena,

Kad krūtīs viss ir norimis,

Es lasu vētras nolauztos zarus,

Lai sniegs ir atkal balts un tīrs,

Es kurinu uguni ar sapņu iekuriem,

Es sildos uguns atspulgā,

Kā aklais sildās ... lasīt tālāk

Šovakar sveces liesma tik dzīva,

šonakt jāspēlē paslēpes,

mani saulrieti rūpīgi noglabāti,

aiz loga vējš klavieres spēlē,

ābeles mūzikā klausās,

ceriņkrūms atliecies, nopurinājis ... lasīt tālāk

Saltajā vējā nosalušie pirksti

Nedaudz stīvi, bet tik dzīvi

Bēthovenu nav piemirsuši

Klavieres pustumsā spēlē

Es iedomāju tavu smaidu

Kluso vaidu, kad uz sāniem pagriezies

Mani pirksti kļuvuši dzīvi

Nosalušā aizvējā ledus taurenis slēpjas

Smalka zīda kūniņas no sapņiem vērpis

Noguris, tavs logs ir aizvērts,

Aizvērts sapņiem, sniega ... lasīt tālāk

Cik Dvēselei vajag viegluma?

Tik, cik tajā ir mīlestības

Vai mīlestība ir vieglums?

Jā, tā nepakļaujas gravitācijai

Tai nav masas

Tai ir tikai vieglums

Gaistošs, dzirkstošs brīnums

Tā kausē ... lasīt tālāk

Šis skaidrais ziemas rīts,

Saullēkts mazgājas sniegā,

Tik ilgi aizmiguši lielie koki,

Tik ilgi sajūtu rīta dzestro skūpstu,

Tik ilgi neaizmirstu maigo tavējo,

Tik ilgi mani pirksti

Ceļo pār taviem ... lasīt tālāk

Mīļā, tu atvēri logu

Leduspuķēm savanģotu

Aizsalušu, aizmirstu

Mūžībā raugošos

Tu izkausēji ledu

Uz manām krūtīm siltu plaukstu uzliekot,

Tu izlaidi pavasari

Plaukstām savu dvašu mīļi uzpūšot,

Mani ķirši atkal ir balti,

Manas ābeles baltas

Zari pieplakuši kupenām

Zem sniega un sarmas smaguma

Uzziedēja, bet tik skumji

Kā vijolnieks būtu apsēdies

Zem ķirša un spēlētu

Ziemas dziesmu

Nosalušām rokām

Meklēju tavas pēdas sniegā,

Pēc mežonīga puteņa,

Meklēju laukā

Pār kuru nekad neesi bridusi,

Bet es meklēju cerībā

Un tad sajutu tavu plaukstu,

Iekalām mūsu vārdus sērsnā

Mans uzticamais pastnieks jūra,

Man šorīt iešūpoja tavu vēstuli,

Tieši plaukstā,

Neprasot parakstu par saņemšanu,

Es vēstuli nelasīju,

Es klausījos gliemežnīcā sprostotā vējā,

Tu dziedāji par izlaistiem ... lasīt tālāk

Mēs devāmies ceļā uz nakti,

Ceļu mums rādīja vējš,

Tas nesa sev līdzi smaržu,

To gaisīgo jutām tik mēs,

Mēs iesim tālāk, citi klusēs,

Klusēs jo neredzēs,

Pļavu meža ielokā piesnigušu,

Sniegu tik ... lasīt tālāk

Mani nesauc, mani nemeklē,

Vēl visi rīti nav ieslodzīti,

Vējš sabužina matus,

Saulīte noglāsta plecus,

Sniega pika azotē nekususi,

Tavs smaids manās acīs vēl nedzisis,

Tavu krūšu pumpuri piebrieduši,

Vēl ... lasīt tālāk

Savijas nosalušās ābeles ciešā krūmā,

tā vieglāk,tā nesalst apgrauztie stumbri,

viens pats ābols sniegā,

viens pieskāriens sastindzis,

sastindzis ... lasīt tālāk

Ziemeli, es aizņemšos tavu elpu,

Lūdz karstā sirds,

Debesis, es lūdzu jūsu telpu,

Sapņo aklais kurmis,

Dievs, never ciet,

Atstāj puspievērtas durvis!

Vēl cīnās putns,

Sārtām ... lasīt tālāk

Dievs, sargā mani no mīlestības,

Tik skaistas, tik bezgalīgas,

Es vairs nevēlos skumt un smieties,

Es nevēlos gaidīt un tikties,

Es vēlos, lai tavs vārds apsnigtu,

Es vēlos, lai tavs smaids ... lasīt tālāk