locitajs dienasgrāmata

Visuma partitūra iegravēta bezgalībā,

Absolūts klusums, ideāla harmonija.

Katrs klausās kā dzird,

Minorā vai mažorā.

Ar lietām vien nepietiek,

Kaut tās būtu tik mazas!

Ar dziesmām vien nepietiek,

Viņš izjauca pulksteni,

Jo negribēja celties,

Viņš klausījās ziemas nopūtās,

Kuras atskaņoja pilnmēness baltajā sniegā.

Viņš negaidīja pavasari,

Negribēja smieties!

Visapkārt tik balts, tik balts un ... lasīt tālāk

Tas sākās neparasti viegli,

Kā uzaust rīts, kā noriet Saule,

Tavs mūža koncerts, tava sadegšana.

Tu taču nedomāji, kas būs rīt?

Tu spēlēji, kā spēlē traka vētra koku galos,

Tu spēlēji tik klusi,

cik ... lasīt tālāk

Ar mēness gaismu

Mostas miglas vāli,

Lēni, lēni nesteidzoties

Tie ieskauj manas pēdas, ceļus, krūtis.

Ar mēness gaismu raisās mani sapņi,

Es lēni smaidu, elpoju un projām dodos,

Man šķiet, es piedzimstu ... lasīt tālāk

Tālu aiz zvaigznēm

Mirušie sarunājas,

Dvēseles izkaisītas

Miljonos pasauļu,

Aiz zvaigznēm laiks ir apstājies,

Dīvaini ir tā sarunāties,

Kad vairs nav laika un telpas,

Par ko gan var runāt?

Mīlestības pilsdrupu tornī

Septiņi akmens pakāpieni.

Septiņi gliemeži pa tiem

Spītīgi raušas debesīs,

Pirmais pakāpiens-sapnis,

Otrais-gribēts rīts,

Trešais-do minors,kad tu aizej,

Ceturtais-fa ... lasīt tālāk

Nebija nekā, nekā, kas slāpes remdē,

Pieskarties ar pirkstu galiem debesīm,

Tā kautri, bez iekāres,

Tikai lai sajustu cik tās gaistošas!

Apsēsties zem vecā ozola,

Lai sajustu, lai sajustu kāpēc tas tik sens,

Cik labi, ka varu Just,

Just un neko nesajust,

Just, ka nejūtot sajūti,

Savu just,

Kuru nevienam neizjust!

Šaurā iela-tumšais un netīrais bezdibenis,

Pret namu augstajiem mūriem

sašķīst viss naivais, viss neparastais,

kā sniega pika sviesta trolejbusa stiklā,

tūkstošos nebijušu sajūtu,

tūkstošos nedzimušu ... lasīt tālāk

Cik daudzām naktīm cauri esmu gājis,

Cik zvaigžņu aklais domās skaitījis!

Es gāju,gāju neko nemeklēdams,

Līdz tevi beidzot atradu.

Tu spēlēji uz aizsalušās Gaujas,

Savu veco flīģeli,

Es neatceros, bija ... lasīt tālāk

Ar ziemas tiltiem ceļš uz pasauli ir vaļā,

Var doties cik vien tālu tīk,

Bet es uz Pārdaugavu dodos,

Pie tevis ,Bolderājas sniegbaltīt!

Vai varu piestāt Dzegužkalnā,

Tev sniegpulksteņus salasīt?

Vai ... lasīt tālāk

Pavasari,rāmo pamošanos no miega

Es kā puķu podu

Iekarinu tavās krūštura lencītēs

Sev pie loga.

Savu ziemas miegu

Pavadu tālajā ceļā,

Samtaini aizsmakušām čella stīgām skanot,

Nedaudz smeldzīgā,bet ... lasīt tālāk

mana ziema sākās

ar pirmo sniegu,

sniegu,kuru ieraudzīju

starp sliedēm uz dzelzceļa gulšņiem izbirušu.

Es ziemu satiku ceļā,

Ciklā no pilnmēness līdz rīta gaiļiem.

Nekā īpaša, tikai vēja spalgās ... lasīt tālāk

Miglā silti ietinos

man nedaudz salst,

ar mēness acīm lūkojos,

viss tik pasakaini skaists

smalkajā lietū mazgājos,

jūtu,ka atkal iemīlos!

kālab rīti saburzīti,

nedaudz aizsmakuši,

Viņš skrēja pretī savam saltajam vējam,

Samirkušas skropstas,

Nosalušas rokas,

Lietus atgādināja par pavarda liesmu,

Rudens nepielūdzams savā skaistumā,

Koki negribīgi vēl ir nomodā,

Viņš joprojām savā ... lasīt tālāk

Pēdējais sastāvs aties no sešdesmit sestā perona,

Iekāpt atļauts tikai kolaboracionistiem

Sēņotāji paliek kūjeniekos,

Vilciens brauks bez pieturām,

Izkāpt nevarēs,

Izvēle jāizdara uz perona!

Kā uzrādīt ... lasīt tālāk

Es tevi dzirdu,

tik nemanāmi klusi,

kā krīt sniegs!

Es tevi jūtu,

tik neparasti viegli,

kā ziedot, ābeles dzied!

Es tevi redzu,

tik pasakaini skaistu,

kā rietā mākoņi zied!

Es tevi ...