|
|
mieru_tikai_mieru dienasgrāmata
|
Reiz sen senos laikos, tik senos, kad vēl pārdošanā nebija nonācis iPhone 6, uz rudenīgās saules sasildīta akmens krustcelēs sēdēja rūķītis. Viņš bija tikpat nelaimīgi pelēks kā akmens, tikpat rūgteni skumīgs kā nodzeltējusī zāle pie kājām un tikai ... lasīt tālāk |
|
Reiz sensenos laikos, gandrīz tikpat senos kā pagājušā piektdiena, tad, kad vēl bija atvaļinājums, gāju uz jūru - baudīt Mieru. Tas nekas, ka saule kautrīgi slēpās aiz mākoņiem, tas nekas, ka pamalē drūzmējās aizdomas par gaidāmo lietu. Cik tālu ... lasīt tālāk |
|
Viņš ir īpašs. Es jūtu, ka viņš mani mīl, bet nekad to neesmu no viņa dzirdējusi. Savādi, pat nav prātā ienācis viņam to jautāt vai pierādījumus prasīt. Pilnīgi pietiek, ka pati pirmā redzu viņu no rītiem un viņš ir pēdējais, ko redzu pirms ... lasīt tālāk |
|
