|
|
Pamutimamuti dienasgrāmata
Lai atriebībā piesmietu ko baltu,
saņēmos un iečurāju sniegā;
nevainīgi sniga |
|
|
Viņa man reiz vaicāja,
ko esi darījis Tu
visu savu apzinīgo dzīvi
līdzās un kopā ar mani
tik pievilcīgi tvirtu
kā nosarkušas rozes
pie kupliem krūšu galiem,
pēc atelpas tikko atvērts vīns,
ja Tev piestātnē nav ... lasīt tālāk |
Es redzēju- pasaule paskrien man garām
kā aizelsusies dāma
un tantuks, un onka turpat arī
Es redzēju- māte lielveikalā
savus negribētos bērnus lamā
Vai iebilst man, vai pierādīt,
ka šo bērnu dzīve vēl nav galā?
Es redzēju kā šī ... lasīt tālāk |
Viņa teica- "es gribu.."
Man kļuva interesanti.
Bija jāseko teikumam,
kurā to uzzinātu;
Izdzirdēju stāstu
par Lielo mīlu
un jāņtārpiņiem,
un to, kā viņa
mīl sevi.
Izdzirdēju teikumos
to visu
garos kā Nīla,
un ... lasīt tālāk |
|
