|
|
selenga dienasgrāmata
Sarkanvīns, vītušu ziedu smarža
Mīlestības skurbulis ver acis ciet
Tikai mirklis, mūžības vērts
Saldais sajaucies ar asarām sāļam.
Deja, zīda vēsums, tavs acu skats
Karsti, ai cik karsti
Tikai mirklis, visas dzīves ... |
|
|
|
ir labāk paklusēt
lai nemocītu tevi
sevi
bet sirds kā neprātīga
liesmās deg
un tumsā paceļas uz debess klusā fona -
pār namu jumtiem naktstauriņi krīt
tie sadeg liesmās pašu ... lasīt tālāk |
Šī stunda, kad visas sievietes skaistas,
šī stunda,kad visiem vīriešiem ticēt var,
šī stunda, kad dienas labais vēl acīs laistās,
bet dienas ļaunais vairs neaizskar..... Šī stunda..... Pusnaktij pāri, bet tālu līdz rītam,
katram mīļajam ... lasīt tālāk |
|
Dvēseles valoda; Tā liek klusēt, Ilgoties, smaidīt, Tā izstaro prieku. Vēlos pasauli apskaut, Sasildīt, Redzu tās krāsas, Jūtu kā smaržo vējš, No kurienes radušies spārni... Tie ceļ ... lasīt tālāk |
|
Reiz Dievs, tērpies zaļās Zemes dzīvības krāsās, nejauši saskrējās ar zaķīti Pelēcīti grāvmalā. Ausainītis mielojās ar dabas piedāvāto augu buķetes klāstu. Tā, zobus šmaukstinot un ausis cilājot, viņa acis apstājās pie daiļi tērptā Dabas ... lasīt tālāk |
Daudz biežāk nāks ciemos bēdas,
Nekā gaidītais viesis prieks,
Bet galvenais visu mūžu .
Esi Gaismas bruņinieks.
Daudz biežāk tu bridīsi dubļus
Nekā gludi lielceļi būs,
... lasīt tālāk |
Nemodiniet gulošos vilkusTie plēsoņas lepni un barā klaiņoTie plosīt māk arī maniTie izsalkuši no manas dvēseles kampj.
Nemodiniet manī lepnības garuTas līdzinās vientuļa vilka tēlamTas sakampj un plosaTas barojas no bailēm, no ... lasīt tālāk |
"Kamēr vīrietis pulēja savu mašīnu, viņa 4 gadus vecais dēls paņēma akmeni un ievilka švīkas mašīnas sānā. Dusmās vīrietis paņēma dēlēna roku un sita pa to vairākas reizes, neaptverot, ka sit ar uzgriežņa atslēgu.
Slimnīcā zēnam nācās ... lasīt tālāk |
Redzēt sarkanu liesmu
Sarkanu kliedzienu traucamies debesīs.
Dzirdēt vieglus soļus, baltā sasnigušā klajumā
Satvert abās plaukstās gaismu
Mīlēt it visu, mācēt nezaudēt
Mācities no melodijas, skanēt
Sajust ritmu ar sirdi, ... lasīt tālāk |
|
|
Es varu būt. Tā vienkārši būt.
Tā vienkārši paiet pretī.
Tā vienkārši mīlēt un vienkārši ciest,
un vienkārši pūst vēju burās.
Es varu būt. Tā vienkārši būt,
lai nav mani jāizdomā.
Tā vienkārši cerēt un laimi gūt,
un pacensties ... lasīt tālāk |
Mēs lūkojamies svešās dzīvēs,
Jo nevēlamies ielūkoties paši savējā.
Mēs kārtojām citu cilvēku darītos darbus
Un paši savējos atliekam malā. Kāpēc mūsu dzīvē notiek šādi?
Vai tāpēc, ka domājam, ka citiem klājas labāk?
Vai ... lasīt tālāk |
O, Cilvēce,es varens enģelis
Ar melniem samta spārniem.
Un manī uguns dvesma mīt.
Es balss no Visuma,es jūsu mīlestība.
Kā varens Gars,kas pieminekļiem
Liek raudāt asins asarām.
Jūs iepazīstat mani, kad sirdīs maldugunis ... lasīt tālāk |
|
to stikla vāzi trauslo
kuru vakar sienā triecu
es šodien raudot kopā līmēju
un Dievam lūdzu
lai nesaplīst
lai nesaplīst
lai neizlīst
tā Dieva veldze
Dieva ... lasīt tālāk |
Kāds dažiem vārdiem neatvairāms spēks
Krīt atkal manī dārdošs ūdenskritums
Bet manas domas - apinītis sīks
Ar tavām sudrabotām sarunājas
Es meklēju tur savu pirmsākumu
Un ceru mani nepanāks neviens
Lai ceļš pie tevis nebūtu ... lasīt tālāk |
|
|
Kā tev pie manis nokļūt?
Tu gribi,lai ceļu tev stāstu?
Nāc tāpat,nāc bez ceļa,
ceļi nav tie,kas ved tuvāk...
Paej garām trim zvaigznēm,
kas tavā logā raugās,
Pagrūd nost Greizos Ratus-
Aiz tiem zied sarkana ... lasīt tālāk |
Es baidos aiztaisīt acis uz Tevi
labāk uzkaisīšu sevi uz Tevis
lai pārklājas,
lai Tu neapsniedz.
Lai savās acīs mani redzi mazliet,
nekad neaizmiedz Tu.
Lai nekad nepāriet-
tas atkalnesatikšanās rūgtums,
kā leduspuķe tas manā ... lasīt tālāk |
|
