|
|
magone_2004 dienasgrāmata
|
Tas redzamais ir tikai puķītes. Un tas nekas, ka tās pēc sniega drusku vairāk nekā pēc ziediem izskatās! Cilvēki ir sabiedriskas būtnes un tāpēc visulaik ar kaut ko apmainās. Ja negribas, ka paliek slikta dūša, tad beigas noteikti šim gabalam nav ... lasīt tālāk |
|
|
|
Tad nu es šodien sev beidzot iekārtoju svētdienu. Uz visu dienu.
http://www.youtube.com/watch?v=mafxI1YiED4&feature=related |
Visam ir savs cēlonis, kas - visticamāk - tiek veidots no sekām...
Un arī tās ir tikai sekas manai pieredzei, ka es vairs neparakstos pieņemt neko tādu, kas kaut attāli atgādina man ceļus, kurus esmu savā mūžā izstaigājusi un ne jau lai tajos ... lasīt tālāk |
Ja cilvēkam dod iespēju izvēlēties ko mīlēt, tad viņš nav spējīgs mīlēt nevienu, jo neviens tam nešķietas gana labs mīlestībai.
Tāpēc Dievs cilvēkam liedzis izvēles iespējas uz to, kāda miesa un kāds raksturs pašam tiks, un uz to, kād bērni ... lasīt tālāk |
| Šī ir atbilde uz ierakstu "Mīmikrija" |
|
Es turpmāk nedzīvošu;
Es izlikšos, ka to daru...
http://www.youtube.com/watch?v=bJh0BZw6tvg&feature=related |
|
Tu lasīsi tikai to, ko būsi uzrakstījis... Un nekā citādi. Var jau būt, ka uz brīdi tavas domas saviļņos kaut kur, kaut kad, kaut kas - kaimiņos redzētais. Bet jādzīvo vienalga tev būs ar sevis paša domāto. Un labi, ka tā. Katrs jau sevi ... lasīt tālāk |
|
http://www.youtube.com/watch?v=cvixXAANsf8&feature=related Un ja tā padomā... vai ir daudz to lietu, no kurām mēs atteiktos? Un kas būt tās, ... lasīt tālāk |
|
|
|
Tikai tāpēc ir vērts piedzīvot garu un grūtu dienu, lai vakarā ļautos mierīgam miegam...
|
|
Kad sieviete lakatiņu vairs nesien ap kaklu, bet uzdrīkstas siet to ap galvu, tas jau ir briedums.... Vai tiešām cepures valkāt ir dāmu privilēģija, bet lakatiņu siešana ir tikai vienkāršu sieviešu uzdrīkstēšanās, kad jau ir vienalga, ko kurš to, ap ... lasīt tālāk |
Cīruļputenis...
Citam tie cīruļi atlido, pie cita dzīvo pastāvīgi. Tāpēc labāk, ka putenis ir pa laikam un bez cīruļiem, nekā visa dzīve putenī, jo ar cīruļiem...
|
...uztaustīt citu sāpīgās vietas, pavaisam bezkaislīgi rakstot par emociju pārpilnām lietām. Un kā gan tas nāk, ka niknumu vieglāk ir izkustināt nekā prieku? :))
Vai es lidojot uz slotas? Nu nē! Jo vai tad uz zemes man pietrūkst vietas? ... lasīt tālāk |
Jā, man patīk sevi atpazīt. Pēc tā, kas mani uzrunā. Tad es uzzinu, kāda esmu - apjukusi, iedvesmota vai bailīga. Visbiežāk jau laimīga. Kā es to zinu? Es neatskatos. Sen jau vairs ne...
Kurš teica, ka tikai vakardiena ir pasaulē? Jā, tur sevis ... lasīt tālāk |
Un visa tā no norobežošanās. No sevis jau nekad nebūsi pasargāts :DDD Vardarbība ģimenēs jau nemēdz būt tikai fiziska. Emocionālā ir daudz postošāka. Iztukšojošāka...
Tāpat attiecības, kas sevi ir izsmēlušas, līdzinās caurai laivai, kas līdz ... lasīt tālāk |
|
|
Šodien tad nu beidzot pienācis laiks aukstajai gaļai, kas vārīta no cūkas galvas un kājām. Un vēl arī liellopa aknu pastētei, kurai pievietoti treknumiņi un šķidrums no tās pašas vārītās gaļas....
Lai jums arī izdodas kaut ko ēdamu ... lasīt tālāk |
Kad visi lielie projekti tiek atmesti malā, atpūšoties var ne tikai veļu ar rokām pamazgāt, arī sprediķīti uzrakstīt :))
Vai nav vienalga, kādā vīzē tās domas tiek kārtotas, ka tik ir kārtībā?
Un tad nu, lūk, šodien domāju par līdzsvaru. ... lasīt tālāk |
|
Tik karsts, ka pat gliemezis savu māju labprāt atstātu mājās.... |
|
