|
|
magone_2004 dienasgrāmata
| Šī ir atbilde uz ierakstu "Labs..." |
|
Jā... ne pierādīties viegli, ne taisnoties :)) Nu nevar tais attiecībās atpūsties! |
|
Tas nekas, ka viņu vārtsargs bija stīvs un klibs, jo tas, ka esam labākie, tā tika pierādīts... Un mums, ka esam labākie, nu varēs iestāstīt, jo spēlē galvenais nav komanda un viņas "darbs", bet tas, cik liels un spēcīgs līdzjutēju bars! Un tā ar ... lasīt tālāk |
|
|
|
Mūžs ir kā zeķe. Ne jau tā, kurā glabā naudu! Tā kurā glabājas laiks. Un tu piedzimstot saņem to jau gatavu uzadītu un ar laiku, kas sauksies tava dzīve, piepildītu. Un tad tev nākas vērot, kā ik vakaru viena valdziņu josla no tās ir atkal noārdīta ... lasīt tālāk |
|
Apkārt cilvēku ka biezs, bet, kad gribas, nav neviena ar ko parunāties... :)) Un ja nu negribas par laiku un par politiku, tad tas uzklausītāju loks vēl uz pusi samazinājies! Bet kas nekait man - pašai ar sevi - ar skaistu, gudru un optimistisku ... lasīt tālāk |
|
Ak, kā man patīk paraudāt smukas filmas saktoties! Ja pašai nav lemts bijis ko līdzīgu piedzīvot, tad vēl jo vairāk ir iemesls sevi ar asarām un puņķiem apžēlot :)) "Aklais randiņš" bija kā piebērts ar lieliskiem citātiem... Nu kaut šis - Ja ... lasīt tālāk |
|
Varbūt nav vērts meklēt vainīgos, ja pietiek ar vainu. Apzināties un saprast to, kas pie vainas, nevis kurš... Bet pārdomas būs par vakar iesākto, jo man bija jādomā par to izmisuma saucienu pēc palīdzības, kuram nebija ispējams atsaukties, jo katrs ... lasīt tālāk |
Cik dzīve būtu vienkārša ja kāds zinātu, ka laime ir arī tā, ka nav nelaimes.... :)) Nu es, piemēram, par to šorīt pat pārliecinājos, kad atslēgas atradu, bet nevis šaipus, bet otrpus durvīm!
|
|
Dzīvē, atšķirībā no citām spēlēm, nav uzvarētāju, toties ir pa pilnam uzvarēto.... Kā nebūt par to? Dzīvot. Dzīvot neatsakoties. Neaizņemoties, neatkārtojot un neattēlojot... Tas saucas radoši. Jā, protams, ka bīstami :)) Bet toties pa īstam! Arī ar ... lasīt tālāk |
|
|
|
Vērtīgo nevar uz ātro pa lēto smelt.... |
Viņa ir tik laba, ka negribas viņu sarūgtināt. Un tad nu es ļauju viņai man i galdu i gultu klāt. Ja nespēju viņu mīlēt, tad varu vismaz apmierināt... Tā man nesen kāds vīrietis atzinās.
Un man bija jājautā - cik, cik ilgi būsi pret sevi ... lasīt tālāk |
Cilvēka dvēseles lielums un viņa niknums...
Tiem pa abiem viens svaru kauss dots.
Nu neprasiet man, kā sevi līdzsvarot!
|
Vai esi bieži tu atvieglots no tā, kas tev dots? Un vai tas slogs, ka no noslēpumiem saviem tieci atbrībots? :))
Tas ir īpašs vieglums, kad nevienam nekas nav jāmelo. Bet to uzzina tikai tas, kurš to piedzīvo...
Kāds visu mūžu meklē sevi un tā ... lasīt tālāk |
|
Gudrība nepielīp. Un arī prieks ne visai. īpaši jau tad, ja nerezonē. Tāpēc nav vērts cilvēkam, kurš ar sevi nemierā, stāstīt par savu prieku. Nodzēsīs... Un tieši pēc šīs spējas var noteikt, kurš ir un kurš nav tavs cilvēks. Un kāda jēga no ... lasīt tālāk |
Tā nu tas ir, runājot par Īsto Mīlestību, ka mūžs vienkārši ir par īsu. Kamēr izdzīvo visas neīstās, tai vienīgajai nepaliek laika :))
Un sakat vēl, ka tā nava! Ja jau ir īstā, tad to abas puses un vienlaicīgi mana. Bet ja kāda no pusēm nemana, ... lasīt tālāk |
|
|
|
Ak, ku sen nav sprediķots... tad nu pie svētdienas padomāšu lūk par šo - par gaidīšanu. Bieži vien jau dzīvē ir kā pasakā par to dabūšanu - kāzās visi bija, bet citam vien alus gar lūpām notecēja un šis ne malciņu nenorija. Un gluži tāpat ar tiem ... lasīt tālāk |
|
Tas ir tik bezatbildīgi uzņemties atbildību par izvēlēm, kuras nevari ietekmēt... Toties, kad kāds tās izdarījis, atliek respektēt. Un tad ir tikai atbildīgi, ja uz tām adekvāti reaģē. :)) Tik gudri pateicu, ka pati knapi sapratu ;DDD Vienvārdsakot, ... lasīt tālāk |
|
Ko gribas novēlēt sev un tev? Drosmi. Drosmi izdarīt dzīvi pārveidojošas izvēles. Drosmi iekosties dzīves pīrāgā tik dziļi, lai noskaidrotu, kāds ir tā pildījums. Un lai mums būtu atbilstošā katram dvēseles pārtika!!! Man atkal par to ir jādomā... ... lasīt tālāk |
|
Karpa - tā ar LIELAJĀM zvīņām nopirkta maisinā spirinās. Mīkla pīrāgiem gan vēl nav iejaukta, bet tas nekas... Tā gribas padalīties vecgada pārdomās... Tātad laiks sprediķītim, kas šoreiz būs visai mazs - tikai vienas tēmas garumā. Kā nākošgad ... lasīt tālāk |
|
Ja mums nebūtu tv, kaimiņu un kalendāru... Ja mums nebūtu šo gadsimtiem kopto priekšnoteikumu, ka noteiktā datumā kaut kas noslēdzams, lai to atvērtu otrā dienā par jaunu, kā tad mēs justos? Vai visi vienādi vai katrs pa savam? Un ja nebūtu arī ... lasīt tālāk |
|
Kas ir tāds, ko es daru un par ko nedrīkstētu stāstīt vai rakstīt citiem? Tā nodomāju un sapratu, ka tas, ko es rakstītu tad, ja rakstītu par ārējiem notikumiem savā dzīvē, tas nevienu neinteresētu...
Nu kuram gan jāzina, ka es līdz ... lasīt tālāk |
|
