pidulis dienasgrāmata

Sestdien, 08. jūnijā.

Nakti nogulēju kaut kā tā nemierīgi. Pamodos jau pusseptiņos un jau pat taisījos celties augšā, bet tad padomāju, ka piektdiena taču ir pirmssvētku diena, kad nekas nav jādara. Tikai pēc brīža apjēdzu, ka ir nevis ... lasīt tālāk

Nu beidzot ir atnācis šis pretrunīgais un tomēr ļoti gaidītais pavasaris. Dažviet Latvijā tas ir izraisījis rekordlielus plūdus, par ko vairāk zinās aculiecinieki un arī ne pa jokam cietušie, bet pie mums, Kurzemē, kā Dieva azotē ... lasīt tālāk

Otrdien, 7. maijā.

Pavasaris nu it kā jau ir klāt. Naktis gan vēl ir samērā aukstas, un dabā viss ir stipri aizkavējies, toties jāatzīst, ka nupat jau sāk parādīties pirmais zaļums, un vismaz pavasara puķes jau zied aizgūtnēm. ... lasīt tālāk

Pirmdien, 6. maijā.

Šodien atļāvos vienu mazu jau sen iecerētu ceļojumu. Ventas ciema tuvumā cauri ceļam tek viens tāds padūšīgs strauts nepilnu metru platumā, bet ar ūdeni itin bagāts. Tekot lejā uz Ventu, šis niecīgais strautiņš ... lasīt tālāk

14. martā, 2013. g.

Februāris ir aizgājis kaut kā tā nemanāmi bez ekstrēmām dabas pārmaiņām un notikumiem. Es jau izteicos, ka es tāpat kā tas čigāns taisos pārdot kažoku, jo pavasaris vairs nav aiz kalniem. To laikam bija sadzirdējis ... lasīt tālāk

Šodien nevarēju mājās nosēdēt un izgāju nelielā pastaigā Riežupes rumbas virzienā. It kā jau nekā sevišķa, bet beigās mans gājiens izvērtās gandrīz vai par vietējas nozīmes varoņdarbu. Sākumā biju nolēmis pa mašīnu ceļu aiziet līdz vecajai ... lasīt tālāk

Pirmdien, 10. decembrī.

Dīvains ir šis gads, vismaz priekš manis. Kad palasa un paklausās, tīri vai tirpas skrien pār kauliem: kas vien tik pasaulē nenotiek! Vulkāni un zemestrīces, viesuļvētras un cunami, milzīgas lietavas un ... lasīt tālāk

Piektdien, 7. decembrī.

Ziema pamazām uzņem apgriezienus. Šorīt laukā bija vismaz -7 grādi, un rīts likās tāds pelēcīgi drūms, bet jau ap vienpadsmitiem mākoņi sāka pamazām izklīst, un nu jau piesnigušie koki zaigo kā ar dimantiem ... lasīt tālāk

Otrdien, 4. novembrī.

Saka, ka sievietes mīlestība esot stiprāka par vīrieša mīlestību. Var jau būt, par to es nestrīdos. Bet ka vīrieša naids ir maigāks un īslaicīgāks par sievietes naidu, to gan es droši varu apgalvot. Lūk, vēl vakar es ... lasīt tālāk

Novembris šogad bija brīnišķīgs – viss kā viena diena. Kluss, mierīgs, gan drēgns un bez saules, tak tomēr bez sala un bezjēdzīgiem negaisiem. Katru rītu es esmu gājis pie loga un ar bailēm skatījies, vai tik nebūs kas nejauks. Bet nē – viss bija ... lasīt tālāk

Šinīs dienās saņēmu dūšu un izgāju tādā it kā nelielā pastaigā. To „it kā” es saku tāpēc, ka tā izvērtās par sen nebijušu emociju avotu. Biju domājis lēnām aizčāpot līdz vecajam tiltam, bet tad nolēmu labāk nokāpt lejā līdz Sipu laipām, jo sen ... lasīt tālāk

Vasara nu ir aizlīgojusi tik jauka kā reti kad. Ar lietiem, negaisiem, ar ziedu pļavām, ar jūru un siltu jo siltu un dzīvot aicinošu sauli. Tāds pats ir arī rudens. Tik daudz krāšņuma koku zaros sen nav redzēts. Es ceļos no rīta, kad saule iespīd ... lasīt tālāk

Beidzot arī mūsu necilajā Mežvaldē kaut kas ievērības cienīgs! Temperatūra mājās +27,5 grādi, bet laukā +34. Es guļu gultā kā tāds smiltīs izmests grundulis un sapņoju, ka kāda daiļa jaunava varētu man atnest pudeli vēsa Heineken alus un tad ... lasīt tālāk

Šodien vienkārši gribējās tā klusi un mierīgi pabūt pie dabas. Pašlaik zied irbenes. Daudzi šīs krāšņās, bet neganti skābās un rūgtās ogas neatzīst, bet man viņas patīk gan krāsas, gan visai savdabīgās garšas dēļ, un es varu droši apgalvot, ka ... lasīt tālāk

24.maijā, 2012. gadā.

Šis mans gājiens pēc gaiļpiešiem nebeidzās tikai ar skumjām pārdomām vien. Kā jau tiku minējis, gaiļpiešus saplūcu labi daudz, lai pietiek visiem - gan radiem, gan draugiem. Mājās uzklāju uz galda avīzi un tur sabēru ... lasīt tālāk

Riežupes leduskritums.

Šī nu jau aizvadītā ziema ir bijusi gan niķīga, gan reizēm arī visai neparasta. Ilgstošais pliksals biezā kārtā sasaldēja zemi, bet seklākās ūdenskrātuves un parastas pļančkas aizsaldēja līdz dibenam, un tad nu, ... lasīt tālāk

21. februārī.

Beidzot arī pie mums ir atnākusi īsta ziema. Nerunāšu par citām mūsu „kolonijām”, bet arī pie mums Kuldīgā jau trešo rītu grādīzers rāda -13 grādus. Pa Ventu peld vižņu karavānas, Alekšupīte ir ciet, bet Ventā uz ledus sasēdušās pīles ... lasīt tālāk