pidulis dienasgrāmata

Par mušām.

Vasara nu ir pagājusi. Ar lietavām un tveici, ar bitēm, lapsenēm, dunduriem un it kā arī ar mušām. Vēl no vasaras virs mana galda karājas mušpapīrs, un it kā jau viss būtu normas robežās , bet te pēkšņi manā mājā ir ... lasīt tālāk

Pirmais. Nav jau noslēpums, ka putni un tai skaitā vārnas necieš uz sevi vērstu fotoaparāta vai binokļa objektīvu. Pārsvarā gadījumu tās vienkārši aizlaižas. Bet, lūk, tepat osī aiz mana loga vārna ir uzbūvējusi sev ligzdu, sadējusi olas un nu ... lasīt tālāk

Ak šis jaukais pavasara ziedoņa laiks! Mājās nevaru nosēdēt. Izeju laukā un lēnām čāpoju pa sen pazīstamu meža taku Putniņi čivina, puķītes zied un silts vējiņš maigi glāsta manus vecišķos vaigus. Atpūtinādams kājas, apsēžos uz ērta celma un ... lasīt tālāk

Jāsaka, ka attiecībās ar zirnekļiem man nav tādas vienotas koncepcijas. Man nepatīk, ka viņi ar saviem tīkliem aizstaipa visus griestus un logu ailes. Reizēm es baros, baros un tad ņemu un ar birsti vai putekļusūcēju iztīru visu bez žēlastības. ... lasīt tālāk

7. janvārī, svētdien.

Pirms mēneša uzsniga pirmais sniegs, bet necik ilgi tas nenoturējās. Tagad jau kādu trešo dienu atkal zeme raiba – ne šis, ne tas. Jāsaka, ka sals šoziem vēl tikpat kā nav bijis. Zīlītes pa vecam paradumam reizēm ... lasīt tālāk

          Beidzot! Kas par laiciņu! Saulīte ripo pa zemes virsu, pažobeles pil, un sniegs kūst klusi čaukstēdams. Pie loga uz barotavu atkal atlidojusi pelēkā dzilna. Tas ir rets ciemiņš, un par ... lasīt tālāk

17. decembris. Divdesmit otrā ziemas diena.

Šoziem aukstākā nakts -13 grādu. Bet toties spīd saule.

Pēc divu dienu saulespuķu sēkliņu orģijām manas zīlītes bija pieteikušas, gribēju teikt – badastreiku, bet nē , drīzāk jau ... lasīt tālāk

13. decembris. Astoņpadsmitā ziemas diena.

Latvijas sinoptiķu, jeb drīzāk, viņu klaču saintriģēts, sanesu mājās malku, sasildīju kanalizācijas sistēmu un visādi citādi sagatavojos gaidāmajai dabas stihijai un tad beidzot nolēmu ... lasīt tālāk

Paldies visiem un visām par man izteikto līdzjūtību tajā nelaimīgajā kaķa lietā!  Esmu saņēmis ne tikai labestīgas pamācības, kā ar to runci cīnīties, bet pat tādus padomus kā apliet viņu ar grīdas krāsu, iepūst pakaļā makrofleksu vai pat ... lasīt tālāk

Jūtos sašauts. Kāds laikam mani ir nolādējis. Kopš mani saplosīja tie miesnieka suņi, es vairs nekur nevaru droši rādīties – visi suņi man metas virsū kā traki. Beidzot atradu izskaidrojumu. Izrādās, ka cilvēkā, kuru sakoduši suņi, bailes, kaut ... lasīt tālāk

Mans forogrāfa stāžs sniedzas jau pāri 50 gadiem, bet tik idiotisku kļūdu vēl nekad nebiju pielaidis. Labi, atzīstos, ka ar digitālo aparātu darbojos tikai 3 gadus, bet tomēr kļūda bija  nepiedodama.  Aparāts rādīja, ka ir pilna atmiņas ... lasīt tālāk