|
|
blackeyedpea dienasgrāmata
|
Klīst jūrnieks vientuļais, pa dzīvi klīst, - No vienas piestātnes uz otru. Bet dzīves īstas nepazīst, Kaut krūtīs sirds vēl gana modra.
Viņš - klaiņotājs. Viņš - Dieva gans. Kur ... lasīt tālāk |
|
Aizsnieg takas, bet atmiņas - dzīvas. Nogrand pērkons, bet dvēselē - kluss. Ko Tu mokies, tik sasaistīts brīvē, Cilvēks skaļais, kas nomodā dus?! Balti ceļi ved melnajā ellē. Aizstāj sudrabu "lētais" zelts. Un ... lasīt tālāk |
Klīst savā neprātā pa Rīgas ielām un plecā sniega nastu just. Un pārslās rakstainās un lielās tik dziļi vientulībā zust.. Es esmu viņas mazā meita, bet viņa mani nepieņem. Šī pilsēta, kurp vienā ... lasīt tālāk |
|
Rudens uzzied mārtiņrozēs. Rudens tavos matos zelta stīgas vij. Un tu atkal sajūties tik gurdens, - it kā velni tavu sirdi rij.
Rudens krāso dūmakaini ... lasīt tālāk |
|