|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
|
Bailes! Es stāvu klints malā un skatos savās bailēs. Es turos pie mākoņiem, lai nenokristu, Bet mākoņi pašķīst un bailes sāk pieaugt. Es turos pie debesīm, lai noturētos, Bet debesis pašķiras un atveras zvaigznes. Es pieķeros... ... lasīt tālāk |
|
10.jūlijs 2011 18:46
Laime ir tik trausla, kā tauriņa spārni. To nevar paņemt rokā, saspiest, noturēt. Tā noteikti sabirs, salūzīs, un paliks vien putekļu kaudzīte... Bet ja netur, tā tikai uz mirkli nosēžas uz pleca un tad - saplivina spārnus un prom ir... Vai var ... lasīt tālāk |
|