joga dienasgrāmata

Tev nakts zem acīm

Atstājusi savas ēnas,

Pie kastroļiem kāds

Tumsā zadzies klāt.

Kopš brīža šī tev

Sirdī skumjas rēnas,

Viņš varēja ne tikai rīt,

Bet arī parunāt...:)))

Aiz loga siena āži bļaustās,

Zaļš mauriņš kūp kā izslaukts piens.

Nāk prātā domas atmiņaustās,

Kā katru vakaru es viens...:)

Arī kaktusam ir ērkšķi,

Arī kaktuss reizēm zied,

"Rozes sen jau novītušas"...

Kaktusiņš tā klusi dzied...:))

No manis kaut kas

Pil un līst,

Man gribās dzert,

Bet negribās vairs

.īst...:))

Kas no tā,ja zibens

Ķers?

Visus jau mūs

Nenospers...:))

Es pārmeklēju bēniņus

Un ieskatījos dīķī,

Neko gan nēsmu atradis,

Bet rakņāšos...par spīti...:))

Spēcīga ir

Mīlas vara.

Piemirsies tik

Kā TO dara...:)

Sviedri nepārstāj

Vairs tecēt,

Mīla kūst kā

Kapu svece...:)

Godam godu

Nosargāju,

Tagad laiks uz

Nabagmāju...:)

Ja ieskatamies

Vērīgi,

Tad visi tādi

Sērīgi...:(

Neprātīgi sagribējās

Iedzert kādu glāzi

Tējas...:))

Šo dienu jutīšu

Kā Tavu plaukstu,

Tā ne par karstu būs

Un ne par aukstu...:))

Visi tagad atžirguši,

Cilvēki un zvēriņi.

Apkārt skrien kā apdulluši,

Lielāki kļūst tēriņi...:)))

Es gaidu,kad viss būs beidzies,

Jo ilgāk tā nevar vairs iet.

Uz pasaules ir tāda vieta,

Kur nevajag raudāt vai smiet...:)

Bij sarunāti kamieļi,

Un pasūtīti palmu stādi,

Bet lietus visu izjauca,

Ar savu hītparādi...:(

Mans vēders tā kā akvārijs,

Tur iekšā jauki klunkšķ.

Zivju vietā kotletes

Uz visām pusēm plunkšķ...:))

Es rīcībspējīgs esmu,blja,

Un mazrunīgs,ibio,

Man riebjas tie,traļa-ļaļa,

Nāc samīļot man "stīvo" !...:))

Nav jēgas dikti satraukties

Un nomirt nāvē lēnā,

Jo vēsumu mums neatrast

Pat sēžot nāves ēnā...:))

Tā pretošanās saulei kļūst

Pavisam vāja,

No manis paliks pāri kāda

Izkaltusi kāja...:)))

Pa ielu jāskrien rikšiem,

Tikai taa!

Lai pakaļkājas neiestigtu

Asfaltā....:))