|
|
Bittersweet dienasgrāmata
|
Septembrīnumainais rīts bija kluss un dzestrs. Es devos pastaigā pa mežu, kur zem kājām čaukstēja čiekuri, bet uz garajiem zāles stiebriem vēl bija manāmas rasas lāses. Meža māte bija īpaši dāsna ar labumiem, tāpēc mazais groziņš ātri ... lasīt tālāk |
|
|
|
Mēs zinām, ka viss ir pārejošs, un tomēr pieķeramies. Zinām, ka laiks nepielūdzami skrien uz priekšu, un tomēr svarīgāko atliekam uz rītdienu. Mēs gaidām īsto brīdi, īsto cilvēku - lai pateiktu to, ko jūtam, izdarītu to, ko patiesībā ... lasīt tālāk |
|
Gaisā jau jūtams vēsums, un līdz ar to arī tā īpašā sajūta - vasara ir aiz muguras, un garderobe atkal kļūst interesanta. Šķiet, sievietes pēc vasaras brīvības pamazām atgriežas pie viena no elegantākajiem rudens rituāliem - zeķēm / ... lasīt tālāk |
|