|
|
lapsene0306 dienasgrāmata
|
Lai nav jāmuļļā viens un tas pats, ļurināt arī nevajadzētu man, tad nu guļot vēl šorīt gultā izdomāju ko rakstīt. Pavaimanāšu un paraudāšu par pensionāres grūto dzīvi. Skatos griestos, tie man saules krāsā, prāts sāk domāt ... lasīt tālāk |
|
Aplokā ganās zirgi, pilnām mutēm plūc zāli, bet kur tad palikuši tie prinči? Esmu izmisumā, divas dienas meklēju, meklēju, bet nevarēju atrast savu vienīgo, kurš glābs mani no ikdienas pelēcības. Kā jau nopietna sieviete sāku pētīt ... lasīt tālāk |
|
Nu kā var sagraut manus sapņus un cerības? Protams esmu ar saviem trūkumies, neesmu tik spoža zvaigzne, neesmu arī balta un pūkaina, bet sirds taču man ir laba. Neatsaku cilvēkiem grūtās dzīves situācijās palīdzēt. Atkal sakrājušies ... lasīt tālāk |
|
Vārdu pļerdaks atceros no jaunības dienām, pļerdaks bija labs pārvietošanās līdzeklis. Šad tad es arī varēju tikt pie brāļa pļerdaka un izmest kādu apli. Tā jau parasti man tika tikai ritenis, jo kurš nu grib skuķim dot tādu ... lasīt tālāk |
|
|
Pēc dažu oho cilvēku mērauklas mans lielākais grēks un netikums ir mani gadi. Šis nebūs raksts par manu sūdzēšanos un raudāšanu cik man slikti iet. Ar dzīvi man ir viss kārtībā, vienmēr jau var būt labāk, bet citiem nav pat ... lasīt tālāk |
|
Rudens tuvojas ar joni, Galvā liks tev pensionāra kroni. Būsi pensionāru saimē savs, Nebūsi vairs čalis jauns. Ilgi esi priecājies un lecis, Tēlojis baigo veci. Apliecība tagad būs, Atlaidītes ... lasīt tālāk |
|