lapsene58 dienasgrāmata

Stāvu ceriņkrūma paēnā,

Apņem smarža burvīgā.

Noliecu es zaru pēc zara,

Meklēju tur laimīti es savu.

Nedodas tā rokās manās,

Apkārt tā vēl ganās.

Ak, laimīte tu mana,

Kāpēc slēpies zem ... lasīt tālāk

Es esmu gan nagla, gan skabarga kādam,

Es protu gan iekniebt, gan izvest no prāta.

Bet nevajag, nevajag uztraukties ļoti,

Kad ienāk man prātā tie raganas joki.

Kā vējš mana daba ir mainīga, ātra,

Ņem baltu lapu un vēstuli man raksti

Par atmiņām no laikiem seniem, -

Par ziedu valsi, kurš toreiz pavasarī tapa,

Un upes ūdeņiem, kuri trakoja un krastā kāpa,

Par negulētajām naktīm,

Pastaigām ... lasīt tālāk

Es varu vasaras un rudeņus gaidīt,

Pavasarus un ziemas skaitīt.

Es varu vienmēr tevi ciemos gaidīt,

Varu siltumu tev raidīt

Un gaismu kā zvaigzne rādīt.

Es varu pa ceļu, ar akmeņiem klātu,

Tev pretim ... lasīt tālāk

Iet gads pēc gada,

Atmiņas jau bālēt sāk,

Tās cenšos cieši turēt klāt.

Pavasaris nāks, ziedi plauks,

Atpakaļ skaistos brīžus

No pagātnes gribēšu saukt.

Ir pienācis mums laikmets tāds,

Kad jāčakarē kādam kāds.

Tur nelīdz mātes dotais prāts,

Var palīdzēt tikai kārtīgs slotas kāts.

Cits citam pirkstu acīs baksta,

Bet neredz savās atspīdam sūdu dakšu.

Krīt visbaltākie sniegi,

Ceļi paliek balti,

Kuros var atstāt pēdas no jauna.

Gaidu es atkal ciemos tevi,

Lai aizdegtu sveci baltu

Un atmiņas pārcilātu abi.

Ar prātu saprotu es visu,

Bet sirds man saka citu.

Šaubas iezogas pa vidu,

Sajauc prātu, nemiers tirda,

Visam cauri sirdsbalsi es dzirdu.

Kam lai klausu?

Prātam, kurš pa svaru kausiem ... lasīt tālāk

Tik balta diena,

Sniegs snieg lēnām un klusi,

Aizsnieg ciet visi sirdsdēsti.

Laiks ir pienācis,

Aizmirst, visu piedot,

Dzīvei jaunas krāsas iedot.lasīt tālāk

Rīti un vakari tik balti,

Sala un vēja ieskauti.

Sniegpārslas virpuļo dejā

Un smejot sauc tās līdzi.

Māju es viņām ar roku,

Pagaidiet vēl mazu brīdi.

Spārnus kā eņģelim likšu,

Lai pie ... lasīt tālāk

Ja tev reizēm salst,

Nav ko citiem skaust.

Nespēlē tu teātri,

Nemāni pats sevi.

Nomet maskas savas,

Izmet visu lieko,

Dzīvi dzīvot sāc,

Laime pati atnāks klāt.

"Man bez Tevis salst". ... lasīt tālāk

Gaidu sniegu, tik baltu un tīru.....

Debesis ar zemi kopā griežas,

Viens balti baltais virpulis.

Tas aizputina pat gājējam seju,

Kurš neredz savu īsto ceļu.

Tas spēku, izturību bauda,

Lai ceļu atrastu no jauna.

Norims reiz tad ... lasīt tālāk

Tev pienācis ir dzimšanas dienas rīts,

Saules staros tas ir tīts,

Vēja šūpās iešūpots,

Jūras viļņu apskalots.

Latvija, Tu dzimtene mana,

Kur šūpulis man kārts.

Tu dalies ar ... lasīt tālāk

Dzīve , dzīvīte, tu, mana!

Tad ir kalni, tad ir lejas,

Tad ir puteņi un lieti,

Un pa starpu saule smejas.

Ko tu vecam padarīsi!

Prāts sen jau miris.

Visur neprāts pa kājām pinas.

Gribās vēl ... lasīt tālāk

Tu esi saules pilsēta,

Kurai Gauja savus ūdeņus cauri nes.

Kur takas un taciņas gar upes krastu līkumus met,

Kur rīta saule austot apņem tiltu,

Kurš savus ragus debesīs slien.

Pisēta ar rudenīgajiem ... lasīt tālāk

Tu vari maskas mainīt,

Skaisti smaidīt, teātri spēlēt.

Tu vari nestaigāt ceļus,

Kurus staigāju es.

Tu vari visiem stāstīt,

Cik laimīgs esi,

Bet naktī sapņos redzi mani.

Sapņi uzplēš ... lasīt tālāk

Nu, sveiks, es atkal saku,

Pieglaužos un apķeros ap kaklu.

Vai jūti, ka es atkal stāvu blakus?

No rītiem, kad vēl zālē rasa,

Un vakaros, kad saule iet uz dusu.

Tev jāpadomā, ko es saku?

Domā!

Ir ... lasīt tālāk

Skaitu gadalaikus,

Katrs no tiem man uzsmaida,

Bet pēc brīža projām laižas.

Aptrūcies man skaisto vārdu,

Manu sirdi nemiers ārda.

Vasara uz rudens pusi dodas,

Sabērusi mežā sārtas ogas.

Stafeti ... lasīt tālāk

Ļaunas mēles likteni man lēma,

Priecājās un samazgas virsū lēja,

Cerēja, ka piecelties man nebūs spēka.

Liktenis ir vīriņš gudrs,

Redz viņš cilvēku, kurš balts un tīrs.

Uzziedēja skaisti ... lasīt tālāk