lapsene58 dienasgrāmata

Jau sniegs ir zemi klājis

Un vēstuli es sniegā rakstīt sāku.

Par pavasari es rakstu tev,

Kurš aizskrēja ar vēja spārniem.

Par vasaru, kad iebridām puķu pļavā košā

Un rudeni ar lapu zeltu,

Pienācis jau atkal vakars,

Tumšās debesis zvaigznes rotā

Un laiks man iegremdēties atmiņu jūrā.

Iemetu tīklu un ķeru atmiņas pūriem,

Salieku tās pa plauktiem un stūriem.

Atmiņu daudz, katrai savs ... lasīt tālāk

Dziedi vai raudi,

Pie manis nāk ciemos

Tikai pelēkie rudens lieti.

Nav vasaras saules siltās

Un varavīksnes spilgtās.

Vasara kaut kur tālumā,

Svešās pļavās ganās,

Tikai ne manās.

Vasara jau iet uz beigu pusi,

Gaidu rudeni ko tas man nesīs.

Neskaitu es gadus, neskaitu es dienas,

Tie tāpat jau projām, kā ar spārniem nesās.

Pienāks nemanot tad klusi,

Rasas, miglas tītie rīti,

No sirds uz sirdi vārdi iet

Un par dzīvi aizdomāties liek....

Tu saproti, vēl daudz ir tādu,

Kuriem dzīve ceļā sprunguļus vien liek,

Tiem pāri jātiek, tālāk ceļš ir jānoiet.

Var raudāt, dusmoties uz ... lasīt tālāk

Nu, sveiks, es atkal saku,

Pieglaužos un apķeros ap kaklu.

Vai jūti, ka es atkal stāvu blakus?

No rītiem, kad vēl zālē rasa,

Un vakaros, kad saule iet uz dusu.

Es vienmēr esmu tev blakus.

Tev jāpadomā, ... lasīt tālāk