noktirne66 dienasgrāmata

Reiz dēls uz manu dārza dīķīti atveda gaiši zaļu plastmasa laivu. Man tā ļoti iepatikās. Mēdzu tās grīdu mazgāt un vienmēr uzturēt tīru. Bieži gāju tur ar savu pusdienu porciju. Sēdēju saulītē, basām kājām vai adīju ziemai siltas vilnas zeķītes. ... lasīt tālāk

Neilgi pirms saurieta parkā,  

Kad pirmoreiz satikties gāju,  

Bija soliņi krūmu skauti,  

Tie skatienam paslēpa mūs. 

Nāk atmiņā nerātnās domas,  

Kā kaitināt puisi nācu 

Un ... lasīt tālāk

ko darīt ja vis padarīts

te gulēt eju - te klāt rīts

ir katrai dienai viena garša

tumsā grimis vis mazliet

***

man negribas lai rudenis ārā

rūtīm rasu bez puķītēm zīmē

...ilgi nav mēnesis ... lasīt tālāk

Lietus glāsta tumšos logus

Viļņo straumīte uz leju

Laterna caur lāsēm dejo

Mežģīnītēs ierāmēta...

Tas bija vakar, tas bija vakar

Šodien jau ir cits kaut kas .

Lielas pārslas debess velvē

Vēl gribas lai smaržīgas puķes plauktu

Un krāsainas lapas lēni lai krīt

Gribas lai sētsvidū sniegavīrs augtu

Un pavasaris mūžīgi sirdī lai mīt

... Atņēmu! Paņēmu pašu vareno! Balles laikā piegāju un pieprasīju sev šīs bandas vadoni. Dejas laikā izšķīru. Viņa gara, kā jau parasti, es stipri maza auguma un kavalieris vēl mazāks. Dāma palika stāvam pārsteigta un ... lasīt tālāk