maskas maskās

galvas bez sejām

visi kā pasakās

taisās par fejām

dzīve kā spēle

kā rotaļa baisa

vaļā palaista mēle

sev reitingu taisa

meli meliem rada

skaisti izrotāti

pakrūtē ... lasīt vairāk

Kādreiz, kad VISS būs galā,

Jaunu Kāds pasauli iedos,

Es būšu Bērzs dārza malā,

Tu Ābele baltos ziedos.

Un, kad sulas sāks ritēt,

Es tevi padzirdīšu,

Bet jau atkusnī citā,

Skaru ... lasīt vairāk

tas saules stars,

kas caur logu manās,

un kautrīgs tavu plecu skar,

ir sasilis rokās manās,

jau sen, jau aizvakar,

tas rožu lauks,

ko savā dzejā stādu,

uz auguma tava plauks,

birs ziedlapas ...

Kad ēnas dārzā zogas,

Un skumjas ver ziedus ciet,

Tu ieliec sveci logā,

Lai garām kāds neaiziet,

Bet likten’s-tam viss „gar kāju”-

Viņš allaž mīl pajokot,

Es logam tam garām gāju,

Aklās vistiņas - ...

tava vēstule

uz bērza tāses

sniega kristāliem zīmē

dimanta lāses

tavi vārdi

kā pieneņu pūkas

ziemā atlido

mani lūkot

tavas domas

kā sidraba diegi

apvijas apkārt

un ...

kā pelēka siena

nāk diena ...

piedzimst bez saules,

bez tevis nāk...,

smaržo prauli,

un savādāk...

es pasauli redzu -

tevi neieredzu.

Ja starp tevi un mani,

nekā nav...,

tad tajā NEKĀ ir viss,

gan tas, kas vēl skan,

gan tas...,

kas jau nodzisis,

tur tukšums-

savu piepildi gaida,

tur tuksnesis-

klaidoni baida,

Izkūst vētrā pārslas pār vaigiem,

Piles uz leju gar kaklu steidz līt,

Kur no skārieniem tavējiem maigiem,

Miesa briest debesis iepazīt.

Tava smarža ik pūtienā virmo,

Ieskrienas vējš un kaisles pilns ... lasīt vairāk

It kā tu,

it kā es,

bet pa vidu-

paslēpes,

it kā visi,

it kā mēs,

visi kopā-

papardēs,

it kā mīla,

it kā flirts,

it kā dabū,

bet neizšķirts,

it kā nodevība,

Tavi mati,

kā uguns rati,

vējā uzpūsta kvēle,

un tu pat nesaprati,

kā sākās šī spēle,

tavi mati,

kā lapsa ruda,

kas nemanot klāt zogas-

nekas jau nepazuda,

tikai tavas pogas.