un taatad..

chelindzhs.

teema, kuru izveeleejos, nav nejausha. taa ir peedeejo gadu notikumu shkjeersgriezumaa skatiita, tepat ohujaa veerota diendienaa, redzeeta detaljaas, nepieklaajiibaas, vaajumaa, bezmugurkaulainiibaa, apakshbrunciibaa un nodeviibaa.

veltiijums tiem, kuri uzskata, ka vinju dziiviibas un pat eksistence shaisaulee ir kaut kas iipassh un sarkanajaa graamataa ierakstaams.

Es zinu - es esmu tu un tu - esi mēs visi,

Un tā paliks, tā kādu strēķi vēl būs -

Līdz Lielvārdes jostā tavs vārds no velkiem būs risis,

Līdz ezeri aizies purvos un krāčainas upītes žūs..

* * *

Liepu alejās vēl gurdi san pakrēšļa bites,

Žilbina dzintars un pūderī pārvērties zelts -

Vilinās svešos, kam daba - pēc tavas godības dzīties,

Izdzert un pamest, kad pēdējais piliens ir smelts.

* * *

Tāda tu esi - citvārdos saukta, prom vesta un pelta,

Dalīta, zābakiem mīta, tevi rūdījis pagānu sārts,

Asinīs mazgāta balta, tūkstoš šķēpiem un zobeniem dzelta -

Katram kunigam jaunam, liekot pēļus, tevi par palagu klāt..

* * *

Un jau atkal nāk vagari, pātaga sveša kož ādā,

Melnu maizi niknumam dzīvot, ne sātam būs ēst,

Grib mūsu asinis jaukt, grib tevi aizvest, saukt citā vārdā,

Bet senču kauli tevī musturos dus, tos neizdzēst!

* * *

Es zinu - es esmu tu un tu - esi mēs visi,

Tu tikai tici, lūdzu, tici, - tā kādu strēķi vēl būs -

Līdz pēdējā cerības oglīte stiprajas dzimtas pavardā dzisīs,

Aizlaužot galotni eglei, pēdējais cilvēkbērns par tevi, Dzimtene, lūgs..

/vulpes albus 25.1.24/