Tikai mirklis.

"Arvien biežāk mani pārņem skumja doma, ka gadiem ejot, zūd vēlme pie Tevis atgriezties.

Ja vēl gadus iepriekš, spilvenā klusi šņukstēdama, es to mērcēju asarās, tā vadīdama bezmiegā naktis bez skaita, izjūtot nežēlīgu smagumu vientulībā bez Tevis. Ja ik rītu, auksta ūdens dušā lēni skalodama naktī izraudātās acis un atmiņās par Tevi nogurdināto ķermeni, tā saņemot spēku ik jaunai darba dienai, kas ļāva piemirst par Tevi darbīga ritma pārņemto dienu garumā. Ja toreiz neskaitāmu iemeslu virkne nedeva man miera domām par atgriešanos mājās pie mīļiem, vārdos neizsakāmi tuviem cilvēkiem sirdī, dvēseli plosošās ilgās pēc Tevis-

pasakaini skaistā un sirdī dārgā, dzimtā Latvijas zeme! , ...

tad šo iemeslu virkne, lai atgrieztos pie Tevis, palēnām tiek zaudēta tik pat kā pavisam. Un ar to dienu, kad savu dzīvi kopā ar mani, ko nu jau es saucu par savām mājām, Skotijā vadīs arī mans mammucis, ...tad vairs siltas un mīļas atmiņas par bērnību, jaunību, par daļu spēkpilna brieduma gadiem un mans dēls, liks domāt un ilgoties Tevi! Bet ik katru atvaļinājumu no darba, es noteikti apciemošu Tevi, lai priecātos par Tavas dabas skaistumu, ozoliem un liepām, par Baltijas jūras liedagu vasaras saulē un mēness gaismā, ...lai mīļi apskautu dēlu. Paldies Tev Latvijas zeme par visu to, ko pret Tevi jūt mana sirds, ...bet noklusē mute! "

/iz Piepja DG atmiņu klades 2012-10-03 14:50/