Hannas randiņi Covid laikā. 10.sēr. Modris, FARSS :DSvētdienas pusdienām Hanna gatavojās rūpīgi. Jau iepriekšējā vakarā viņa bija iemarinējusi ceturtdaļķirbja, ko pasniegt pie pusdienām, savu kārtu gaidīja folijā ietītais prāvais gaļas gabals, apstrādāts ar dažādām garšvielām. Svētdienas rītā viņa pagatavoja desertam rupjmaizes kārtojumu ar dzērveņu mērci un putukrējumu, kārtotu krāsainos stikla trauciņos, bet nedaudz vēlāk ķērās pie cepeša pagatavošanas ar kartupeļiem un šampinjonu mērci. Ar Modra ierašanos varētu pulksteni salīdzināt: tieši 14.00 viņš zvanīja pie Hannas durvīm. Hannai viņš šoreiz pasniedza laškrāsas rožu pušķi un sarkanvīna pudeli, pats bija tērpies svinīgi. Nevainojami izgludinātās tumšpelēka uzvalka biksēs, tāda paša auduma vestē, zem kuras greznojās glīts ceriņkrāsas pletkrekls, kuru pie apkaklītes rotāja tauriņa stila kaklasaite tumši violetā krāsā. Arī Hanna bija glīti un piemēroti mājas svinībām saposusies, kā arī ieveidojusi matus. Jau drīz viņi sēdās pie skaisti klātā galda ar baltu, izšūtu lina galdautu. Lai siltais ēdiens neatdzistu, Hanna to nebija novietojusi uz galda, bet pasniedza tad, kad Modris bja ieņēmis savu vietu pie tā. Modris krāmēja uz šķīvja pasniegto cepeti un kartupeļus, kā beidzamo Hanna pasniedza šampinjonu mērci Kuzņecova porcelāna mērces traukā. Viss būtu labi, bet tajā brīdī Modris strauji pagriezās, lai paņemtu pretī karsto mērces trauku un nejauši trāpīja tam ar labo plecu. Trauks izslīdēja Hannai no rokām, un karstā mērce izpletās uz Modra garajām biksēm, īpaši trāpot pa labās kājas bikšu staru. "Ai! ", Modris iekliedzās, jo mērce dedzināja kāju caur biksēm. "Fiksi raujiet nost bikses! ", Hanna izmisumā nebija zaudējusi kontroli pār situāciju, un galvenais mērķis šajā brīdī bija nenodarīt Modra ķermenim ciešanas. Modris paklausīja. Pēc nepilnas minūtes viņš stāvēja viesistabas vidū bez garajām biksēm, kuras, mērces apskādētas gulēja turpat zemē, un puslīdz apmierināts secināja, ka kājas īpaši nav cietušas no mērces, kā arī ceriņkrāsas krekls labi nosedz vīrieša delikātāko vietu. Viss būtu labi, bet tajā brīdī atskanēja zvans pie ārdurvīm. Hanna aizvēra viesistabas durvis un atvēra ārdurvis. Bija atnākusi draudzīgā kaimiņiene no blakusdzīvokļa un lūdza, vai varot aizņemties puskrūzīti sāls. Viņas abas šad tad viena otrai tā izpalīdzēja, kad pietrūkās kāda sīkuma, kura dēļ negribējās jozt uz veikalu. Tajā brīdī izpalīdzīgā Hanna piemirsa par Modri, atvēra viesistabas durvis un devās pēc sāls. Kaimiņienei, stāvot koridorā, pavērās šāda aina: kāds līdz šim neredzēts vīrietis, iztaisnojies kā svece un puspliks, stāvēja Hannas istabas vidū kā koka dieviņš, piesedzis savu mantību ar ceriņkrāsas kreklu. Kaimiņienei no pārsteiguma atkārās žoklis... "Kas tas tāds?", viņa nedaudz izbijusies jautāja. "Brālēns! ", Hanna neapjuka un ātrumā izfantazēja, lai mazinātu kaimiņienes šoku un baumu izplatīšanos starp kāpņutelpas iedzīvotājiem. "Bet kāpēc bez biksēm?", pārsteigtā kaimiņiene turpināja interesēties. - "Tā viņš kopš bērnības - kad labi paēdis, rauj nost bikses, lai nespiež! " Pārsteigtajai kaimiņienei Hanna iespieda rokā krūzīti ar sāli un lēnām bīdīja viņu uz durvīm. Koka dieviņš tikmēr vien bolīja acis aiz kauna, līdz beidzot, pilnīgā apjukumā uzskatīja par pieklājību pamāt ar roku uz durvīm bīdāmajai kaimiņkundzei. Kad ārdurvis noklaudzēja aiz viņas, Hanna pievērsās istabas vidū stāvošajam puskailajam vīrietim. (turpinājums sekos) |