par senčiemŠodien beidzot saņēmos un aizbraucu līdz laukiem apraudzīt senčus.Vecākus savus, tā godbijīgāk sakot.Dzīvo viņi nelielā ciematiņā, kur sen jau dzīve vairs nekūsā, bet vienmuļi stagnē.No astoņām tuvējām mājām trīs ir pilnīgi pamestas, bet no pārējām neviens speciāli netiekas.Ne tā, kā reiz senos laikos.. Tā nu viņi tur dzīvo, savā atlikušajā pasaulītē divatā, laikam jau saticīgi, jo viens bez otra vairs nevar.Man atbraucot abos atmodās dzīvība.Māte sāka veco komandēt, urdīt un nepārtraukti aizrādīt kas viņam īsti ir jādara un kā ir jāuzvedas.Vecais it kā izlikās to nedzirdam bet centās puspiedienīgi jokot kā toreiz, sen..Tiku kārtīgi pabarots, kaut nesen apēstās brokastis vēl nebija īsti nosēdušās.No ledusskapja tika celti ārā arvien jauni cienasti, lai es nepadomātu, ka viņiem kaut kā trūkst.Uzzināju arī kaut ko par vecāko māsu, kuru ilgi neesmu saticis.Senāk jau tikāmies bieži, bet tagad viņai ir jaunākā meita, znots un turpat divi mazbērni.Plus otra meita, mazbērns un gandrīz znots Jelgavā.Māsa un pieminētā jaunākā viņas meita dzīvojam nepilnu desmit minūšu kājām attālumā.Satiekamies visumā bieži, pārsvarā pa senču jubilejām, vai tad, ja kādam no otra ko savajagas kādas nepieciešamības pēc. Pēc mana apmeklējuma tika gaidīta ciemos arī mana otra māsa, tā it kā caurbraucot uz tikko pagājušajām jubilejām vecākās māsas jaunākajai meitai.Tad jau vecākiem būs gana piepildīta diena.Es viņas atbraukšanu nesagaidīju, atstādams iespēju senčiem izrunāt vēlreiz visu to, ko ar mani jau izrunāja.Jaunumu tur ir tik maz...Un ir tik maz, par ko gribas vispār runāt, ja sen jau dzīvo neatkarīgi.Un veselība visiem ir jau sūdīga, tikai senči ir krietni vecāki.Neviļus jāsāk domāt, kādā stāvoklī būsi, ja nedod dies savilksi savus astoņdesmit.Brr! Labāk jau kaut rīt, aizparīt atdot galus, bet tikai miegā un pašam nenojaušot neko.Bet to jau visi vēlas un to brīdi gaidot sāk lūgt Dievu, cerot, ka jaunības grēki taps izpirkti ar godīgajām vecumdienām.Es vēl lūgšanām neesmu pievērsies, vēl ir jauda nedaudz pagrēkot.Bet fakts par to domāt skan kā sākums.. Tu nedomā nomirt pirms manis Jo pirmā būt domāju es Lai sodītu tevi pēc nāves Bez savas klātbūtnes Tevi nebūtu vairs kas urbtu Ja nomirtu pirmā es Tik garlaicīgi kļūtu Vienam uz pasaules Es biju kad mīlēji mani Un biju kad ienīdi arī Kad lakstojies ap Zani Es mīļsmaidīju Žanim Tā bija upurdošana Tavai kaušanās kārei Ne jau bez nolūka Bij darījis kādreiz man pāri Mans slogs ir būt tik gudrai Ar tādu vīru kā tu Tādēļ man jāaiziet pirmai Tu to lai saprastu Viss labais ir nācis dēļ manis Tu nedomā aiziet pirmais |