Jahtas ieziemošana. Nobeigums.

Šodien ceturtdiena. Intensīvi atpūšamies pēc tam, kad vakar tika viss pabeigts. Jahta, mūsu baltā kaija (Silvertärna latviski ir jūras ķīris – mazs, žigls, tālu ceļojošs putns, neliela, balta kaija) gluži kā lāčuks ir devusies ziemas miegā.

Pirmdien noskaidrojām visus par un pret. Kur un kādas iespējas. Zvani un e-pasti, padomi, pārrunas un pārdomas. Novembra diena ir tik īsa, ka tad, kad tika pieņemts lēmums, bija par vēl kaut ko darīt. Bez tam man tik ļoti sāpēja galva, ka es ieritinājos segā, blogu neatvērusi.

Otrdien ķērāmies vērsim pie ragiem. Rītu sākām mierīgi, bet jau ap pusdienlaiku bijām ceļa jūtīs – pusceļā starp Gräddö un Rosättra jahtu ostu, kur bija sarunāts izcelt jahtu krastā un ļaut tai tur pārziemot.

Galā bijām vēl gaismā, bet ķerties pie krāmēšanās darbiem nevarējām, jo mašīna palika Gräddö. Tur mums izlīdzēja C draugs B. Atbrauca pakaļ un aizveda C pakaļ Iveco. Es paliku uz jahtas, joprojām ar galvassāpēm un divi tur tāpat nav vajadzīgi.

C pēc tam atbraucot lielījās ar pa ceļam redzētajiem aļņiem! Vienīgo reizi, tieši tad, kad manis nebija, šie bija ļāvušies tapt redzami!

Jau tumsā, bet pēc pulksteņa nemaz tik vēlu – ap sešiem, sākām laivas izkrāmēšanas darbus. Pāris stundas intensīvas darbošanās bija gana rezultatīvas. Kā pēdējās uz balto busu aizceļoja divas no trim burām. Grots palika rītdienai.

Trešdienu sākām agri.

Mana galva beidzot bija nomierinājusies, varēju darboties ar pilnu atdevi.

Pārcēlām uz auto segas, pledus, spilvenus, visas drēbes un arī lielās kajītes matračus. Instrumentus. Iztukšojām pārtikas skapīti un ledusskapi. Code 0 un fokam pievienojās grotbura, kas bija piņķerīga ņemšanās, kamēr mēs tikām ar visu, kas ar to saistīts galā. Noņēmām no nenolaistā masta arī grota un foka falles un šotes. To vietā ieverot tievus pagaidu striķīšus.

Masts netiks celts nost. Tas paliks un pārlaidīs ziemu lepni sliedamies pār apkārtni. Tā tam būs jauna pieredze.

Noņēmām karogus. Ziema tiem par labu nenāks.

Noņēmām arī kokpita tentu pilnībā, kas nebija darīts, šķiet, nekad. Daļa, kas pussaplī slienas virs ieejas kajītē, parasti nost netika ņemta.

Kad tinām vaļā fokburu, tur atklājās, ka uz ziemas guļu bija saslēpušās mušas! Dažas. Kādas 10? Kad noņēmām grotu – mušas bija tāds daudzums, pārsteigta skatījos un nezināju, ko darīt. Neko. Mušas vārgi mēģināja slēpties, bet nebija jau kur. Tīšām tās neviens negalināja, bet nemitīgi izvairīties no uzkāpšanas nebija iespējams. Tā nu jahtas cēli balto klāju izraibināja mušu līķīši. Par laimi, tikai daži, bet vienalga nepatīkami. Kur palika tas mušu daudzums, tiešām nezinu. Vienu manīju ielienam grotbomī.

It kā nekas daudz, bet darbojāmies cītīgi līdz apmēram vieniem dienā. Sākām pirms astoņiem! Mantu pārvietošanu papildināja dažādi vēdināšanas, tīrīšanas un citi darbi jahtas iekšpusē. Pēc tā visa jahta bija gatava doties ziemas guļā.

Izcelšana bija patiesi interesanta. Ceļamkrāns tur nepiedalījās. Visu paveica traktors un īpašs treileris, uz kura jahta tika uzmanīgi uzvesta vēl ūdenī, nostprināta un tad izvilkta ārā.

Tad mēs braucām pirkt tentu, ko pārklāt pāri kokpitam. Pēc tam jahtu novietoja ziemas stāvvietā blakus jau divām citām jahtām, nu lai nav garlaicīgi. Zviedrijā arī zirgs, piemēram, nedrīkst saimniecībā būt viens pats! Esot jābūt vismaz diviem, jo zirgi ir bara dzīvnieki un viens zirgs skumstot.

Tad kamēr uzstādījām tentu un paveicām vēl šādus tādus sīkumus, bija jau melna nakts, tā ap sešiem. Nebūtu mākoņi, būtu skaistas, melnas debesis, uzrakstītas spožām zvaigžņu miriādēm. Bijām noguruši un nosaluši – visu dienu ik pa brīdim līņāja smalks lietutiņš. Jahtu ostas saimnieks, pirms doties prom, atstāja mums īpašu apgaismojumu – foršus, lielus prožektorus, kurus parādīja kā izslēgt, kad dosimies prom. Paldies, tas ļoti noderēja. Tas palīdzēja arī uzņemt jaukus foto par piemiņu.

Kāpt pa kāpnēm uz jahtu augšā un lejā bija patiesi bailīgi. Man joprojām ir bail no augstuma.

Un tad mēs devāmies uz mājām (vēl vienām mājām, jo jahta jau arī bija mājas) – Öland, Lilla Brunebby, kur iebraucām noguruši ap pus diviem naktī un pēc sen ilgotas dušas iekritām gulēt.

Tiksimies pavasarī Silvertärna!