Velreiz par Dzeju

Sava ne isaja muza esmu uzrakstijis tikai vienu literaru garadabu ar pretenzijam uz dzeju. To izdariju agra 29.05.20 rita stunda ar sekojosu publikaciju "Ohorits" sava DG bloga. Pilnigi iespejams, tas paliks pirmais un pedejais meginajums "ielauzties" vieteja DzDz dzejdaru aprite, plasaka nozime - iekarot latviesu valoda rakstitas dzejas segmentu.

Ta ka no vietejas Dzejdaru grupas Redkolegijas, ja tada vispar funkcionali pastav, neesmu sanemis nekadu atbildi, atsauksmi uz savu DzDz iesniegto materialu - atsevisku individu ne parak adekvatas replikas par tadu neuzskatu - nolemu versties Latvijas Rakstnieku savienibas "Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra", kas riko ikgadejas Dzejas meistardarbnīcas. Diemzel meistardarbnīca sim gadam jau nokomplekteta. Tomer nolemu savu materialu aizsutit tik un ta. Atsauksmei, ievirzei, ta teikt. Nav gruti izdarams. Kad sanemsu atbildi, publicesu to DG.

Mans sibriza viedoklis: neviens /uz dzeju pretendejoss/ garadarbs sakotneji nav ne labs, ne slikts. Tas ir interpretacijas jautajums, kas biezi vien ir saistits ar konkretaja vide pastavoso "korupciju", lasi draugu busanu u.c. nevelamam paradibam, kuras nereti trauce objektivi izvertet to vai citu materialu. Par oho DzDz "vides tiribu" var spriest, izlasot mana DG rakstu "Peteri, uzgaidi mazliet".

Dazi izvilkumi no Vikipedijas:

- dzeja jeb poēzija (grieķu: poiēsis — `radīšana`). Dzejas pirmās izpausmes saista ar Seno Grieķiju, ar laiku, kad dzīvoja Aristotelis

- Dzejai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, retorisko figūru izmantojums

- Būtībā dzeja ir vārdu spēle, kurā dzejnieks spēlējas ar vārdiem, lai radītu to /dzeju/

- Pastāv vairāki dzejas žanri, bet ne vienmēr dzejoļus var izdalīt pie konkrētā žanra

- Dzejas elementi ir: Prosodija /pēta dzejoļos esošos uzsvarus, pantmērus un intonācijas/, Atskaņas, Aliterācija, Asonanse, Forma un Izteiksmes veids