šodienes pastāstīšu. jā, jā.. lūdzu, nebēdz prom. :) pasēdi ar mani. viena no manām mīļākājām filmām ir "lai upe tek". tas nav burtisks tulkojums. bet tas ir mans. tas ir par ģimeni un brāļiem tālā, tālā zemē, bet... tik tuvā. kā viņi auga un kļuva par vīriem un tēviem un... nebija labi, kādā brīdi. bet tas ir tā. dzīvē. tur vēl ir citas filmas. bet šodien viena. ok? pietiks ar to, lai gars var sekot. tā ir viena no filmām, kas mani pamudināja piecelties un... iet. ::) saproti? visi tie kalni, upes. nevis beztolkā sēdēt un kost kaut kur, bet iet. tur. he he... tas palīdzēja. roberts redfords. mūsdienās mūsu politiskie uzskati ir pretēji, bet vai doma? es domāju, ka noteiktus zirgus nav iespējams savaldīt. es domāju, ka es kādā brīdī, jau nesen, nonācu līdz slēdzienam, ka ir lietas, ko nemaina, tas tā nenotiek. bet ir, ko manīt var. un, redzi, tā ir izvēle. es to filmu skatos kā apburts pat kad man ir 44 gadi un sirma bārda. rīt. rīt es tev pastāstīšu par citu. šodien pietiek. upe tek te |