2.ieraksts. Neskaidrie jautājumi.

Man te daudzi jautā, ko nozīmē Lapsu_aacis teksts par it kā man piedāvāto DG pārņemšanu. (citēju L_a: „ .. kad tika piedavaaC - she rullee DGas. atteicaas. nomiiza. ..”) .

Ziniet, man nav ne jausmas, jo man neviens no OHO vietnes īpašniekiem personīgi nav izteicis nekādus piedāvājumus kādu no oho sadaļām "rullēt". Nekad. Neviens. L_a repliku es, tāpat kā jūs, tiku izlasījusi IG (un iepriekš ko līdzīgu laikam arī Spamsā).Tāpat nekad neesmu tiekusies neko šeit „pārņemt” jo uzskatu, ka brīvi ļaut cilvēkiem izpausties ir labākais, kas var būt, un bez kādas „rullēšanas”.

Ja jau par DG, tad par DG. Man patīk DG jau no sākta gala, patīk, ka komentē un patīk nedzēst komentārus, lai kādi tie nebūtu. Mēs esam dažādi, un arī DG ieraksti ir dažādi. Vienam tie ir jutekliskāki, smalkāki, citam raupji un tieši, un manuprāt, ar to arī skaisti ir visi, pat tie, kuri man īsti nepatīk un nav manā gaumē. Trīs gadus te dzīvojoties ir izlasīts tik daudz emociju, tik daudz stāstu, stāstiņu, pasaciņu, pārdzīvojumu, jautājumu, dzejoļu. Kā lielisks kaleidoskops. Un tāpēc neatbalstu citus pazemojošus un nomelnojošus rakstus DG. Ja ir ko teikt, var ierakstīt komentārā vai uzrakstīt privāti, nelejot negatīvismu un neizdarot kaut kādus greizus pieņēmumus par otra dzīvi publiski, īpaši, ja par to cilvēku nav ne mazākās sajēgas un informācijas, vien kāda paša slimā fantāzija vai negatīvā pieredze no savas dzīves. Par mani šeit iSScilā būtne nav ne reizi neko pareizi pateikusi. Nekad. Un tiem, kam joprojām ir jautājumi par Siguldu, paskaidroju - es tiešām, no visas patiesības, Siguldā nedzīvoju un nekad neesmu dzīvojusi. Tātad, tie, kuri pārdzīvo, droši drīkst joprojām braukt uz Siguldu, nekaunoties un nebaidoties, ka skriešu pretī ar siena dakšām. Man Sigulda ir mīļa un samērā netāla pilsēta, uz kuru šad tad aizdodamies ar ģimeni.

Savulaik, vēl sākumā, pirms apmēram 3 gadiem, es te daudz ko liku DG, jo man patīk rakstīt, reizēm ko smieklīgu, reizēm mazliet apcerīgu, vai kaut ko juteklisku, pēc noskaņojuma un tā brīža sajūtām. Spriežot pēc DG manu ierakstu lasītāju daudzuma, bija pat tīri ok, man arī tagad pa reizei kāds uzraksta un jautā, kāpēc vairs nekā nav un kāpēc nerakstu. Jā, kāpēc? Nu tāpēc, ka es neredzu šeit iespēju normāli izpausties. Un ne jau tāpēc, ka neuztvertu kritiku par rakstīto vai pārdzīvotu mīnusus un plusus. Nē, man ir vienalga, cik te to zaļo vai sarkano. Vienkārši uzskatu, ka šīs vietnes saimnieku attieksme , atbalstot ņirgāšanos pret rakstošajiem, ir jebkuru radošumu un jebkuru izpausmi graujoša, un ir tikai loģiski nevēlēties te vairs jebko publicēt. Kā teica man pazīstams IT speciālists – jebkurš raksts sociālajā vietnē piesaista lasītāju, bet lasītāji – tā ir vietnes publika un klienti. Nevēlos vairs piesaistīt citus pazemojošai vietnei klientus. Tā, lūk. Mani raksti ir bijuši arī citās vietnēs un es zinu, ka rakstu labi, jo par sliktiem rakstiem mani diez vai kāds materiāli motivētu. Vienmēr var rakstīt labāk, arī to es zinu, bet šoreiz ne par to ir stāsts, vai ne?

Dažas patiesības par mani. Esmu blondīne. Pēc pārliecības un pēc sava untuma. Man ir kolosāli draugi un forši kolēģi. Es gandrīz varu uztaisīt špagatu (vēl pāris cm, bet, domāju, šogad arī tie būs! ) un mana ūdens trenerīte mani reizēm apskauž par lokanumu. Man patīk meži, klaiņot tajos vienai, jo citi traucē. Patīk suņi, un viņiem patīku es. Un vēl man patīk bildēt.