Slinkoju

Svētdiena.Palikšu mājās un slinkošu.

Tu màjās un slinkosi-màsa nosmējàs telefonā.

Atvēru visus logus, visiem aizsūtīju virtuàlo rīta kafiju, pati reàli, uz balkona stàvot un klausoties putnu čivinàšanà, skaisti izmalkoju savu.

-Nu ko tu gribi? Es slinkoju...

Meklēju savas mīļàs džinsenes....un devos ar suneni rīta apgaità.

Atkal abi smēķē un met visiem uz galvas izsmēķus!

Labi , neskatīšos uz augšu, vēl tràpīs acī!

-Tak nelaidiet savu suni, Čiepa viņam iekodīs.

Ak ne puika un ne meitene! Vienalga iekodīs!

Kà nesaprot, ka mēs kožam!

Nosmejos par savu jociņu.

Pusdienu nebūs, es slinkoju...