nomaldījies

cik labi – Tev ir viena bļodiņa
teica kāds ar skapi pilnu trauku
tā mēs viens otru saprotam
uz smaidu pretī saņemot vārdisku pļauku

pasaule ir joprojām tā pati
plaukst pumpuri pavasarī
rudenī dzērves lido projām no ziemas
rītausmas stari spoži atspīd ezera acī

dienas skrējienā pārtop gados
laiks cilvēcei gadsimtos ierakstījies
putekļos tērpjas viedi raksti
ēnā slēpjas gaišums nomaldījies

sapinies vēlmju zirnekļa tīklos
izsalcis vienaldzības laukus brienot
noguris klauvēt pie monētu durvīm
tik vientuļš, meklējot sirdi kur iekļūt