gandrīz mūsdienīga pasaka par kurpīti

Reiz sen senos laikos, kaut kad un kaut kur, kāda nezināma princese kāpjot ārā no karietes salauza kurpīti.Nē, nejau kā tagad, tikai papēdi.Visu kurpīti.Kalpa zēns to redzot, saplūca ceļmallapas, un sasaitēja kurpīti ejamā stāvoklī.Tā bija pirmā Makgaiverene.../kaut kā bišķi par senu paķēru/

Sāksim no jauna.Reiz, ne vairs tik senos laikos, un kāda tur vairs princese, sataisījās iet uz balli.Par cik nepavisam nebija Pelnrušķīte, viņai bija vairāki kurpju pāri.Vieni - darbam, ko ikdienā staigāt.Otri - jau labāki, ko cilvēkos uzvilkt./Ar "cilvēkiem" tiek domāts jebkas ārpus paziņu loka ja jāpiedalās.Ja tikai paziņu starpā, tad ir cilvēkos/Bet bez tām bija vēl divi pāri kurpju.Smukkās un pavisamSmukkās.Tiesa, abas pēdējās pieminētās tā īsti uz kājas nederējās, kaut izmērs bija pareizais.Smukkas izskatījās arī no draudzeņu viedokļa un tas bija galvenais kritērijs.Bet, ilgāk par pusstundu ar tādām nostaigāt bija problēmas.

Viņa sapazinās ar jaunu cilvēku./netiek domāti ne kalpu zēni, ne mazliet un ne tik mazliet vecākie cilvēki, pat citplanētieši nē/Šis jaunais cilvēks izpelnījās viņas uzmanību, ka nedarīja neko.Neko sliktu, tikai labu.Vienkārši - tāds bija.No dabas, no vecākiem un vispār, no rašanās.Un, ka nemēģināja pārgulēt jau pirmajā tikšanās reizē.Kaut gan visām , gan Princesēm, gan ne pārāk, bija skaidri ieaudzināts ar pretējo dzimumu darīt tieši to - panākt, lai sagrib darīt To.Pēc pirmās netuvi pārgulētās nakts, pat "aizmirstās" "otrās" kurpes atnesa uz it kā nejauši izpausto darba vietu./lai visas citas redz, siekalojas un novīd/

Tad, nemanot, viņai bija iepaticies viņa odekolons.Rīzdinieka paveids, saucās Stratēģis.Divas turpmākās dienas līdz nākošajai tikšanās reizei, šo odekolona smaržu viņa sapņos juta, nē pat sagaršoja, it kā būtu laizījusi savus vaigus, ausis un nedaudz kakla.Kā kaut kāda burvestība, melnā..

Melnā bija.Viņa to izzondēja izsludinot parasto "aptauju" draudzeņu vidū.Kā jau vienmēr, kāda tomēr kaut ko zināja.Esot pašķīries, bet tīri interesants un ņemams vīrietis, ar galīgām maukām nav manīts kopā.Draudzeņu viedoklis bija pēdējais, kas varēja neļaut aiziet uz viņa aicināto "nākošo balli".

Viņa saģērbās teicami, tikai nolēma uzvilkt pavisamSmukkās kurpes.Ja nodejot visu vakaru viņa kaut kā vēl noturējās, tād mājās ejot kājas atteica.Iet nebija tālu, metri nepilns puskilometrs pa pilsētu.Ziemas laikā, kad tā vēl bija.Kurpes tika izsviestas uz ielas, pusceļam tuvojoties.Pārtējo ceļa posmu viņš viņu nesa, vai atpūšoties palaida paskriet zeķubiksēs.Tā sākās viņu abu kopdzīve, bet vainojamās kurpes...Tās viņš gāja meklēt jau no rīta.Vienkārši piemiņai.Ar domu - nekad neatļaut uzvilkt kājās.

Kurpju nebija.Tādas pelēkbaltas uz paaugsta papēža..Droši vien, kādas jau ar šīm ir tikušas pie vīra, bet .. ja gadījumā ieraugat, rakstiet, tomēr piemiņas Lieta.

Viņš viņu arī mīlēja, līdz iemčijās krāpt.Bet tomēr centās darīt "virieša" darbus un citādi arī atbalstīt.Un vienmēr gādāja, lai arī pavisam smukkās kurpes būtu gana labas gan ballei, gan mājupceļam.

Kurpes cenā pieauga, arī mājupceļš vairs nebija kājām.Un balles vakari katru nedēļu.Viņa atcerējās, kā sala pēdas uz apledojušās ielas.Viņš - ka kaut kad jānopērk kurpes.Labas kurpes..