mājdzīvnieki

Surikāts sēdēja-stāvēja pie lielā TV ekrāna, gaidot, kad parādīsies kāds lidojošs plēsējs.Par cik viņš bija vienīgais surikāts dzīvoklī, sargāja tikai sevi un nepārtraukti.Visumā miermīlīgs radījums, tikai tārpus un kukaiņus meklējot bija paspējis uzplēst divus dīvānus, Dormeo rollapu, datorkrēslu un tepiķīti pie poda.Meklējumi nebija vainagojušies ar panākumiem, tādēļ surikāts/turpmāk sauksim viņu vārdā Šuriks/ uzklupa pieradināto blusu migai.Maziņas, bet, ja apēd pāris simtus, ir kuņģim ko pārstrādāt.Blusām ir laba īpašība - neviens nespēj pamanīt kā un cik ātri tās vairojas.Pieradināt ir pavisam vienkārši.Pie savām asinīm.Un tie daži grami no esošajiem četriem litriem galu galā ir kā riekšava nozagta jūrai.Šuriks tik centīgi rīkojās ar blusām, ka to populācija strauji saruka.Nācās iegādāties kaunuma utis, kuras gan ir grūtāk mājturēt, bet ir Šurikiem gandrīz neķeramas bālā izskata un mitināšanās vietas dēļ.Galvenais, lai mājās ir kāds ar kādu pilnībā neizskūtu ķermeņa daļu, kurai Šurikam nav pārāk brīva piekļuve.

Šuriks bija drosmīgs dzīvnieks.Baidījās tikai no putekļu sūcēja kabeļa, kad to rāva atpakaļ korpusā.Un no blakus istabā mītošā tīģerpitona.Vienīgā eksotiskā radība mūsmājās, izņemot mani.Uzradās no nekurienes, neilgi pēc tam, kad sieva nopirka čūskādas somiņu..