Ziemassvētku pārdomas.

Saņemtas dāvanas, nobaudīts Ziemassvētku mielasts, pabeigta fotografēšanās kura jau kļuvusi par mūsu tradīciju, galds novākts, trauki nomazgāti. Varu tagad klausīties mūziku un mazliet atkal padomāt. Jāsaka paldies cilvēkam kurš šodien atrada laiku arī man, izdarot vienu darbu kur vajadzīgas vīrieša rokas. Viņa vārdi - solīju tātad izdarīšu. Paldies viņam par godīgu attieksmi tas tik bieži dzīvē nenotiek. Tagad par Ziemassvētkiem kā piedošanas laiku. Nācies sastapties ar zemiskumu un lielu cūcību , savādāk to nemāku nosaukt. Kā jūtas tādi cilvēki? Vai viņi arī kādreiz pārdomā savas nekrietnības un kādreiz nožēlo? Vai tā ir tādu cilvēku kategorija kuriem nospļauties par citiem kad tik pašam labi. Daudz esmu domājusi kāds varētu būt attaisnojums tādiem cilvēkiem. Manuprāt tā ir dziļi nelaimīgu cilvēku uzvedība. Nav jutuši patiesu mīlestību un dzīvē ir vīlušies. Cilvēks kurš ir patiesi mīlējis nekad nedarīs otram sāpes un pazemojumus. Šovakar, Ziemassvētkos piedodu tiem kas nesaprot ko dara un lai turpmāk dzīvē viņiem veicas. Lai sastop pareizos cilvēkus kuri spēs dot trūkstošo - mīlestību.

Jaukus un mīlestības pilnus Ziemassvētkus!