Iededz svecīti, piemini veļus,.. jeb "svecīšu vakars"Rīgas kapos. Labdien tālie pasaku izVirtuālas pasaku valstības tautieši, HOHO pasažieri, labdien cēlie bruņenieki, Šhreki, Aivenho, labdien, nevainigās ( pēc 4 laulībām ) Maijpuķites, AcMirkšķītes, ij citas Pelītes, labdien virtuālie ejakulātori, seksa atlanti, uz kuru pleciem gulstas vis šajienes HOHO virtuālā seksa, ij keksa, izVirtuālais smagums, labdien tausiņ, enter, labdien taustiņ G. ( biški jau pārliecīgi romantisks ievads aicinājumam uz ... kapiem ) Rakstītais gan būs trakstīts nosacītā steigā, bez `melnraksta` un pēčākas teksta uzprišināšanas, kā nju māku, ta maunu ;-)))))))))))))) Veļu laiks, un svecīšu vakars. No pieredzes zinu, ja jūs jautāsies kaādam pat vecāka gadu gājuma cilvēkām, ko īsti , pat simboliski nozimē , iedegt kapos svecīti, lielākā, vairums gadijumos jūs pilnvērtīgu atbildi nesaņemsiet. Svecīšu vakars kapos, ir vārga senā indoeiropiešu cilts lettu atmiņa , no lielā veļu ( aizgājēji, kas ie labsirdīgi, atšķirībā no varmācīgi uzspiestās žiidsemītu kristietības, kur pazemē ir elle, ij tajā mīt visvisādi zombijveidīgi nelabie ) laiks no Miķeļiem līdz Mārteņiem. https://mvd.riga.lv/rigas-pilsetas-kapsetas-miruso-pieminas-diena-svecisu-vakars-2018-gada-notiks-25
-novembri/ Cik vien sevis atceros, laikam no tā laika, kad sāku daudz maz patstāvīgi steberēt kājam, allaž esmu ņemts līdz apciemojot savējos-veļus, vēlāk paastāvīgi gāju uz tuvējiem "saviem kapiem" Meža-Brālu-Raiņa kapiem. Vienmēr māte pēc skolas skolotājas darbiem pacietīgi, ar radošu pieeju ir gatavojusi vainadziņus, ij egļu zaru buntītes--"štrausiņus" ko nolikt pie" savējiem" apciemojot tos kapos. Šo pašu tradiciju, brīvprātīgi--piespiedu:-)))) kārtā esmu iemācijis meitai, Annai Luīzei ( 15 gadi ), kas to dara ar acīmredzamu prieku, ar līmes pistoli radoši limejot klāt vainadziņiem pogas, čiekurus, jau iepriekš vasarā, gandrīz speciāli šai svētdieni, salasītus, izkaltētus pļavu puku ziedus, stiebrus, lapas. Svecīšu vakars man allaž atmiņās un realitātē saistas ar aukstu, nemīligi vējainu laiku, tāpēc lidznācējus allaž brīdinu ģerbties nevis silti, bet ļoti, loti silti, ņemot līdz termosus ar siltu tēju, kapeju, jo gājiens ir ilgs, un tas ir apmēram vismaz treju stundu garumā. Katrā ziņā mans mūža šī vakara gājiens "savos kapos`ir šāds..... 11 trambaja ( norīkoti papildreisi) pietura "Gaujas iela".. ( ūdenstornis, pilsonības, ij imigrācijas departaments), 2.meža kapu vārti ( tur apstaigājot, izvērtējot, piedāvājumu, var iegādāties egļu skujas, vainadziņus, "strausiņus". Aleja, uz "Čaksti", pa ceļam izvadīšanas kapliča ( no kuras noteikti izvadīs arī mana grēcīgā miesa, kad būšu ceļā pie savējiem), landesvēra kapi Zvanu kalnā (baltvācuiešu, neatkarības kara zemessargu kapi, kas tika neilgi pēc uzstādīšanas neatkarīgā Latvijā kapos uzspridzināti, nekādas politikas, vienkārši vācu tautības zemessargi, kas pamatā cīnijās un mira kaujās ar "sarkano mēri "--boļsevikiem ). Apmēram gandrīz pretī kapličai pa kreisi redzēsiet daudz svecīšu, cilvēku, tur ir apglabāti izcilie kino ļaudis, Podnieks, Slapiņs, kas darbā-filmējot tālaika notikumus , tika nošauti barikāzu laikā 1991 gada janvārī. Pretim gandrīz kapličai pie miskastēm, pa kreisi nedaudz uz Poruka kalniņa pusi, uz kuru ved kāpnes, ir jaunizveidots neatkarības gadu bojā gājušo lidotāja piemineklis, ar aprakstu, 3m augsts, 20 tonnigs piemineklis, kuru kapos ir 20 gab. Pie tā neliels apraksts kas piemineklis ir, to ir vērts apskatīt, novirzoties no alejas. Turpat nedaudz pa kreisi Poruka kalninš, kur no Cēsu Lauciņu kapiem pārapglabāts dzejnieks, piekājē daudz latvju dizgaru, ari Eglīšu dzimtas kapi. Anšlavs Eglītis, pēc kura romāna motīviem tika filmēta izcilā filma `Homo novus ` Čakstes piemineklis, kur allaž ir ļoti daudz cilvēku, un svecīšu. Tur nolikt svecīti šajā vakarā arī padumijas laikos, stingrā čekas, milicijas uzraudzībā, bija goda latvijas neatkarībai izrādīšana.Katrā ziņa, ja Čakstu Jānis, kuru pelnītin tauta sauca par "tēvu""tētiņu nebūtu"1926 gadā aizgājis mūžibā, Latvju zeme būtu pavisam savādāka, iespējams bez kārļa Ull-man veikalnieciskajām afērām, īpaši peč 1934 gada, kad Kārlis ar valsti, tautu eīkojās kā ar savu privāto bodīti. Tauta zin, atceras, un piemin savus patiesos tēvus, kā Čakstes Jāni. Ejot uz brālu kapu pusi, allejas labaja pusē ir "baltie krusti " (redzēsiet daudz svecītes, cilvēku ), kur atdusas padomistiem bēgot no vācu blitzkrieg ( zibenskarš ) iebrukuma, čekisti nošāva un kā suņus pameta ceļmalā pilnīgi dažadus, nevainīgus, arī parastu strādniekus, līķus ( plašāka ekspozicija "čekas-stūra mājā `) Kā viens no nošaušanas iemesliem ir minēts tas, ka arestēja tēvu un dēlu, kas uz savas mājas ( dzīvokļa centrā ) mierīgi pīpēja. Čekistu iemesls, tas ka ar cigaretes uguntiņi viņi dod signālus vācu lidmašinām, cits iemesls arestam un nošaušanai, cilvēki svinēja Jāņus-Līgo svētkus, un dziedāja latviešu dziesmas. Nedaudz uz priekšu, pirmā Latvijas ārlietu ministraZigfrīda Annas Meirovica kapu piemineklis, ar sērojošu māti Latviju, pie kura allaž ir daudz svecīšu, cilvēku. ļoti pretrunīgi vērtēta mūsdienās personība, ar neapšaubāmi milzīgu ieguldijumu Latvijas valsts juridiskā atzīšanā uz pasaules kartes. Bet ..... oficiāls masoņu ložas biedrs, kas iespējams arī nodrošināja viņam ar masoņu kontaktiem ārlietu panākumus atzīšanas ceļā. Žīidsemīti ir vienīgā tauta pasaulē, kas virietim, pie vārda liek mātes vārdu, Zigfrīds Anna Meirovics, Ēriks Marija Remarks, ij t.t. Pirms pakāpieniem pie "sarkanā Viļa ", aviokatstrofā bojā gājušā leģendārā hokejista Skrastiņu Kārļa kapa vieta, pie kuras allž ir daudz svečišu, hokeja skolu audzēkņu atstātie atribūti. Kārļa vārdi bija, es pēdējo sezona nospēlēšu Krievijā, un tad atgriezīšos tikai Latvijā, cilvēks domā, Dievs lemj. Augšup pa pakapieniem lielā nemierā guļ ( ja vien mierīgi guļ) Lāču Vilis, tautas nodevējs, pirms tam izcils tā laika rakstnieks, bagātāko Latvijas cilvēku Benjamiņu favorīts, kas netraucēja Vilim parakstīt Benjamiņu izvešanas uz Sibiriju, Vilis, kas parakstija viņam priekša noliktos Šustinžiidu sagatavotos dokumentus par latvijas tautas izvešanu. Mazs būdams nesapratu kāpēc tēvs, un citi onkuļi garāmejot, klusi bet izteiksmīgi nospļāvās uz Viļa kapa pusi, sapratu es vēlāk. Pie lielās ieejas 1. meža kapos ( aizsaules ielas galā, liels bruģēts autoplacis ) uzreiz pa labi Grūtupa Andra kapa vieta, nemoriāls, ar iekaltiem dziļdomīgiem vārdiem no senĒģiptiešu "Mirušo grāmatas " Vis ir saprotams Andri, bet kapēc tev savs kapu nemoriāls bija jaietaisa tik acīmredzamā, tik apmeklētā vietā, nesaprotu, vai pēcnāves zīmēšanās ? Blakus Grūtupam, alaž deg svecītes ir mazās Lūcijas kaps, ar uzrakstu "Es negribēju mirt ", tur apglabāta mazā Lūcija ( atrada viņu izmestu, tikko dzimušu bērnu, vēl dzīvu miskastē nejauši, novembrī, Lūcijas dienā ). Lūcija kā simbols visiem "baby box ` bērniem, kuriem pateicoties modīgajām speciāli aprīkotajām kastēm-ievietnēm, ir iespēja izdzīvot, atšķirībā no Lūcijas kas tika iemesta nomiršanai miskastē, kā vis kas metāms ārā, lieks un nevajadzīgs. Brāļu kapi. Labās puses sānos kvadrātveida telpas, vienā no tām, kur sienā iekalti visi Lācplēša kara ordeņa kavielieru vārdi, tai skaitā arī itālis, valdnieks, Benito Musolīni, ko savās propogandas lavīnās izmanto krievu troļlu fermas, pasaulei mākslīgi potējot viedokli par to, ka katrs latvietis ir fašists. Pretēj-kreisajā pusē, puslokā, noejot pa kāpnēm no "mūžīgās uguns", vācu armijā mobilizētie puikas, kas vēl nebija sasnieguši leģionāru vecumu. Gaisa izpalīgu uzdevums bija apsargāt lidlaukus, uzmanīgi apskatot kapu pieminekļus interesants ir tas, ka tur minēts gandrīz viens nāves datums, datums kad padomisti bombardēja lidlaukus, un vācieši savus piederīgos bija no tiem tālu aizvākuši, zinot nāvīgo iznākumu. Aizejot līdz brālu kapu, sērojošajai mātei Latvijai, apskatiet piekājē novietotos latvju armijas ģenerāļu kapu plāksnes, uz tām lielākā vairums gadijumos, ir norāde ka izvests, nošauts Krievijā, apbedijuma vieta nav zināma. Protams ka nāk prāta, īstenā latvieša, ar latviski īsteno uzvārdu Ul-mann nodevība, ar leģendārajiem vārdiem "Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savējā " kurā vietā kurš palika, Sibīrijas sasaluma zemē, massu kapā Litenē, vai čekas moku pagrabos mēs labi zinām. No "mūžigas uguns "ejot pa labo pusi, nedaudz ( 3-4 rinda) uz leju , redzēsiet daudz svecīšu pie pirmajiem trim, brālu kapos apbedītajiem kritušajiem latvju strēlniekiem. Ejot aiz tualetes, brālu kapu kreisaja puse, "veco strēlnieku kapos" guļ Ēvis-Valteru Ēvalds, kurš pats bija strēlniekos. Jau dzīves laikā, pateicīgā tauta gribēja viņam celt pieminekli, bet Ēvis ir teicis, glabājiet mani pie maniem kara brāliem, tāpat kā viņiem, vis lai būtu vienāds, nekādas ārišķības. Tur allaž ir ziedi, svecītes, un parasta strēlnieku kapu plāksnīte vēstī ds Valters, strēlnieks. Cieņa gods un mūžiga slava kritušajiem varoņiem, kurus es katru gadu apmeklēju pieminot slavenās ZiemasSvētku kauju vietas Tīreļpurvā-Ložmetējkalnā ( pēc jaunā kalendāra apm 12-15 janvāris, laikā kad ir lielākais ziemas sals, apm vismaz -20 grādi, kad iestājas pēc kristīgās ticības Zvaigznes dienas, 5 janvārī, un krieviski saucas "Krestovije morozi "--kristīgais sals ), 16 martā Lestēnē, oktobra sākuma Mores kauju vietās. Raiņa kapi. Pārejot caur arku pāri ielai, jūs esat Raiņa kapos, kur apkārt Rainim ir daudzum daudz latviešu mākslas-kultūras dižgaru, kurus lai aplūkotu gan būs vajadziga gaisma ārā, un daudz brīva laika ( ierosmei pie ieejas visos šajos kapos ir shēma, ar norādi kur apglabāti attiecīgie mākslas, armijas, arhitektūras ij t.t. dižgari). Aiz Raiņa kapiem virzienā uz krematoriju ( brīvalsts laikā netika pabeigta, nedarbojās, padumijas laikā stāvēja pamesta, mēs vietējie puišeļi bijām tā sabaidijuši viens otru ar `krematorijas spoku stastiem`, ka īsti baidijāmies tur iet iekša ) atrodas 90 gadu, pamatā nošauto bandītu reketieru ( Voļevaha, ar iesauku Volvo ), un biznesmeņu kapa vietas, ari Anrī kundzes kapa vieta, kas bija pareizticīga. Ja kāds atminas, pirms augstākā līmeņa ēdināšamas firmas "Sala `, "Anrē" uzņemums apkalpoja prezidenta Ull-mann, valdības, diplomātu, pieņemšanas, un lai ietiktu viņu kafejnīcā, Aspāzijas bulvāra un Kaļķu ielas stūrī ( ieeja Vecrīgā pie bijušās pasta ēkas, LU fakultāte, tramvaja galapunkta aplis ) bija jāstāv garā rindā, kas mūsdienās aizmirsts, un škiet galēji arhaisks ) Svecīšu vakara gājienu parasti pabeidzu pie izejas caur arku no Raiņa kapiem, kur sienā ir iemūrēta urna ar Sudraba Ēdžus pīšļiem. Visi mēs lasijuši viņa nozīmīgāko darbu, "Dullais Dauka ", mani nedaudz pārsteidz tas ka pēc neatkarības kara, Sudraba Edžus neatgriežas mājās, Latvijā, pārdzīvo Staļinisma latviešu tīrīšanu 1937-1937 gadā kad tika apcietināti apm. 25 000 Krievijā dzīvojošie latvieši, no kuriem apm 23 000 ! pēc "troikas "ātrā sprieduma tika nošauti, visbiežāk šo tautas "nodevēju "kapavietas nav zināmas. Laikam jau Edžus sidsapziņa nebija visai tīra, un tēvzemē atgriezties kā visi viņs nevarēja. Būtībā, šis manuprāt interesantais gājiens beidzas pie izejas no Raiņa kapiem tāpēc, jo kā jau minēju iepriekš laiks ir ļoti nejauks, gājiens man ir ilgs, parasti lidznācējiem apststāstot kas ir kas, mēs pilsētas `plastmasas cilvēki ` esam nosacīti saguruši, un arī karsta tēja, kapeja ir beigusies. Musulmaņu kapi Pa ceļam ejot uz "apaļo puķu " kiosku-- tramvaja pietura `1.meža kapi `, labajā, Raiņa kapu pusē ir "Musulmaņu kapi", allāž man ļaudis izbrīnīti noprasa, kā ? vai tad agrākos laikos Latvijā ir bijuši tik daudz musulmaņu ? ka viņiem ir tikuši ierīkoti savi kapi ? Būtība ir tāda, kad 19 gds. beigu-vidus daļā norika Krievijas Cara, un Turku-Osmaņu lielvalstu Krimas karš, kura laikā tika saņemti ļoti daudz gūstekņi, kurus pamatā izmantoja verga darbiem abās impērijās. Miķeļa kapi. Pie 9.autobusa pieturas, virzienā uz Brasas tiltu ir katoļu, pamatā, Lietuviešu, Latgaliešu, Poļu kapi, kas ir vairāk piederīgi katoļu rietumRomas ticībai. Tur ir vairāk kā intersanti apbedijumi apskatāmi, bet tas ir cits, plašāks stāsts. Garnizona kapi. Aiz Miķeļa kapiem virzienā uz dzelzceļu Riga-Carnikava-Saulkrasti-Skulte, aiz Miķeļa kapiem ir "garnizona kapi". Pats Kara hospitālis ir atradies no sendienām-cara tētiņa laikiem, atradies tur kur atrodas ir "Atrās palīdzibas centrs" ( Kr. Valdemāra-Upes-Laktas ielu lielā nostūrī, kur pa vidam atrodas 1905 gadā "atvērtais" `:-)))) Brasas, agrāk termiņcietums ) Apkārt ir bijušas armijas kazarmas, par ko liecina ielu nosaukumi, Kazarmu iela, Ieroču iela, Brasā. Attiecīgi, ja bija kara hospitālis ievainotajiem karā, tad bija arī jābūt mirušajiem , kas kaut kur netālu bija ar godu jāapglabā. Padomju laikos, Afganistānas kara laikā, apm. 1985 gadā mēs puišeļi spēlējām futbolu ar kara hospitālī apārstētajiem karā cietušajiem karavīriem, kas bija jau apārstēti, un viņiem ļāva ārsti iziet pastaigāties ārpus hospitālā teritorijas. Padomju laikos hospitālis bija labākais kur ārstēja, un uz turieni niogādāja afganistānas karā, pamatā sašautajos tankos cietušos, apdegušos karavīrus. Ko vairāk izpētīt, uzzināt par garnizona kapiem man ar manuprāt izcilo zinātāju Ārmaņu Gunāru ir noruna ko uzzināt vairāk, bet.... jūs paši labi zinat, ka nav mūžigāka vārda, par..... pagaidām........ ;-))) ja neticat, pajautājat plauktam, kas stāv nolikts nekustīgi savā vietā pasen, un gaida savu svinīgo pienaglošanu pie sienas :-))) Katrā ziņa, sveiciens tiem kam izdevās šo manu garo "palagu` izlasīt līdz galam :-))) Rakstu es būtībā sev, vai arī lai gadijumā ja kādam interesē manis minētais varētu viņam to pārsūtīt, kā es pievienošu agrāk manis rakstīto šeit www.oho.lv. manā ( klička-iesauka InJanis ) Dienas Grāmatā. ( lai pilnvērtīgi lasītu visu šeit notiekošo gan jāreģistrējas ar savu iesauku-niku ) Ja kādam ir kas interesants vēstāms, vai kāda norāde uz grāmatām, i-neta vietnēm, par manis augstāk minēto, īpaši garnizona kapiem, rakstiet man uz ciekurkalnietis@gmail.com ( Čiekurkalns-jaunais Šraienbushas nosaukums, no 1924 gada, kad vieta tika uzņemta Rigas teritorijā-sastāvā ) Es allaž smejoties saku, ka es Rīgā nedzīvoju, lai arī man tramvajs nr.11 iet līdz pilsētai ( Brīvibas iela ) 10. minūtes, jūra Vecāķos no Brasas dzelzceā stacijas ir 15 minūtes brauciena, ezers ( Ķīšezers ) 15 minūšu gājiens, Mežaparks 2km, 10 minūšu skrējiens Pie tam manam vectēvam Jānim, dzimtsmājās bija balts zirgs, vārdā Ansis, kuru tēvs ( dzimis 1950 gadā ) , puišelis būdams bija ganijis, laikā kad pārējie zēni spēlēja bumbu, pieezera pļavās, apmēram tur kur tagad atrodas VID ēka, policijas akadēmija. P.S. Mans 8. videnes ( Čiekurkalna, galvenā ne visai pozitīvo sabiedrisko elemntu-kadru, kaltuve, Jāna Poruka vidusskola, blakus Udenstornim ) uzticamais klasesbiedrs Puķišu Māris reiz teica, ja mēs aizietu uz kapiem un pie katra sendienu drauga, paziņas kas pamatā visi krituši cīņa ar `zaļo pūķi ` izdzertu pie kapa vien 50 gramus šnaps, ij atcerētos.....apm pēc stundas mēs būtu tā piedzērajušies ;-)))) ka pašiem vien būtu kapos dzērums jāizguļ Sveiciens visiem veļiem kurus apciemosiet svecīšu vakarā Ar sagatavotu svecīti rokās Gints. Par visām ievērojamām personībām, Čakstu Jānis, Zigfrīds Meirovics, Skrastiņu Kārlis, ir bibliotēkās piejamas lasānmas grāmatas. |
