Auni pļavā.

Ak tu velna milti!

Negaidot tas aizgāja uz dzimto smilti.

Ko tur raudāt izlikties,

Jāsāk būvēt jauni tilti.

Trakas domas galvā lien,

Kā to domu īstenot.

Tā kā aktrise tā laba

Aunu atrod jau pie staba.

Auns tai bēdas sūdz

Cik tam liktenis ir bijis grūts.

Aktrise tik saldā balsī dzied

Vai man dieniņ auniņš būsi man.

Rozā brilles dāvāšu

Vienmēr būšu tava.

Neiet aktrisei tas teātris tik raiti,

Jaucas vārdi nevietā un darbi.

Rozā brilles krīt tad aunam

Nākās saprast ierādītā vieta klaunam.

Auns nu saprot ķeza liela,

Jameklē nu atkal cita sieva.

Aktrise jau neies palikt viena

Sākās jaunas medības ik dienu.

Teātri nu spēlē abi

Var jau būt, ka kopā kādreiz šiem būs labi.