Laiciņš šodien

Šodien laiks tāds, ka šķiet – kāda ragana nomirusi. Iespējams, kāda no manām esošajām, bijušajām vai nebijušajām sievām.

Proti, sveiciens Elvīrai, Sanitai, Santai un Ievai, Gunitai, Inai, Kristīnei, Elīnai, Ritai, Gitai, Ditai, Litai un Lienei, un visām, visām citām.

Sveicinu arī Jāni un Kārli, Māri un Raivi, Raivo un Mārtiņu, Uldi un Uģi, Lauri un Reini, Robertu un Edgaru, un, protams, Eduardu.

Vējš, šķiet, vēlējās mani nogalināt. Iespējams, tādēļ, lai es pēc tam nespētu nogalināt nevienu no minētajiem un neminētajiem cilvēkiem.

Nepārprotiet – minētos cilvēkus es nebūt nevēlos nogalināt. Taču dažus no pagaidām neminētajiem un vārdā nenosauktajiem noteikti neatteiktos.

Bet vispār – visu šo es iesāku rakstīt tai mirušajai raganai – pieņemot, ka šodien kāda no viņām patiešām ir nomirusi – lai atvainotos, ka nebiju klāt un nebūšu viņas bērēs.

Raganiņ, ja nu Tevi sauc Linda (Ieva) un Tu vēl neesi nomirusi – piezvani. Izmantojot savas īpašās spējas, noskaidrot, uz kādu numuriņu, nevajadzētu būt problēmām.

P.S. Atgādināšu, ka raganisms principā ir dabas pielūgsmes kulta viena no variācijām, kura visciešāk saistīta ar kailām sieviešu kārtas priesterienēm un orģiastiskiem rituāliem pie dabas krūts.