Tēva diena.

Savu tēvu atceros maz, jo sen jau nav starp mums, bet viņš bija stràdīgs cilvēks.Tajos laikos , kad viņš dzīvoja, pļavas izpļàva ar izkaptīm.Tas bija smags darbs.Tēvs bieži mani ņēma līdzi, es ar gràbekli dauzīju vàlus.Tēvs nebija liels runàtájs.

Atceros, kà ar zirdziņu no tàlás pļavas vedám sienu, man bija jàstáv uz vezuma un pareizi jàizkàrto siens, bet laikam biju izdarījusi kaut ko nepareizi, jo , braucot pàri upītei, es kopà ar pusvezumu siena nokritu zemē.Tēvs daudz nerunàjot sàka visu kràmēt augšà.

Tēvam patika spēlēt dambreti, un dažreiz viņš stàstīja par karu.

Tàds stalts, riktīgs lauku zemnieks bija mans tēvs.

Esmu lepna , ka maniem mazdēliem ir tētis , kurš pieradina puikas stràdàt, neļauj tēlot vàrguļus un prot ar viņiem kopà atpūsties.

Novēlu, lai šeit esošie Tēvi šodien izbauda mīlestību un cieņu.