Nav jau stāsts par gurķiem,

Un patisoniem nē,

Tas stāsts jau tik par vienu,

Par nodzīvoto dienu vienu,

Ar kuru padalīties nākam,

Kā nu mākam.

Par to, ka esam dzīvi,

Kaut mazliet klibojam,

Un nu jau drusciņ šķībi arī tipinam

Tas stāsts jau ir par dzīvi,

Ko laikā vienā dzīvojam,

Kā nu mākam,

Pēc saviem ieskatiem.

Tas stāsts jau ir par laimi,

Ko visi ilgojam,

Un mazliet to zem gurķiem un patisoniem

Stikla burkās ieslēpjam.

Kā nu mākam.

Bet slēpt jau īsti nav ko,

Jo citiem jau tā pat,

No saulrieta līdz rietam

Tas stāsts jau ir tāds pats.

Tas rīt varbūt par bietēm,

Bet būtībā

Tāds pats.