Vai jūtu ķīmija?

Jūtu ķīmija. Kas tā tāda ir? Mīts, lai izskaidrotu neizskaidrojamo.

Cilvēks ir viena pati ķīmija, ķīmisko reakciju ķēde, un nekā cita nav? Daži aprobežoti cilvēki tā apgalvo.

Mana pieredze nespēj pieņemt, ka pašas cilvēciskākās jūtas varētu noteikt tikai ķīmiskie procesi, kas norisinās organismā.

Kāpēc gan vienu cilvēku var neprātīgi iemīlēt, bet tur pat blakusstāvošais it tikai izskatīgs un labs, taču ne mīlams? To vienu ieraugot organismā izstrādājas endorfīni. Jā, tā tas patiešām ir. Ja pie vainas ir endorfīni, tad atliek uz jebkuru cilvēku skatoties organismā ievadīt šos endorfīnus, un var iemīlēt jebkuru? Laikam jau neizdosies, lai arī būtu ļoti vilinoši. Taču tā tam būtu jābūt, jo ķīmiskās reakcijas vienādos apstākļos vienmēr dod vienu un to pašu rezultātu. Ja tas tā nav, tad par ķīmiju to vairs saukt nedrīkst (neapkaunosim visu šo zinātnes nozari, kas mums ir ļoti daudz devusi! ).

Spēcīgu pārdzīvojumu laikā organismā izstrādājas liels daudzums adrenalīna – hormons, kas stimulē sirds darbību, paplašina sirds asinsvadus, sašaurina pārējos asinsvadus, paceļas asinsspiediens. Mēs varam iegrūst asinīs vienu šprici adrenalīna, un būs visas pieminētās organisma reakcijas, bet nekāda pārdzīvojuma tomēr nebūs, ja nu vienīgi bailes, vai sirds to izturēs. Tik pat labi arī oksitocīns (tā saucamais laimes hormons, kas izdalās orgasma laikā) izraisīs tikai dažu muskuļu kontrakcijas, bet orgasma pārdzīvojuma nebūs, lai kā arī to vēlētos. Hormoni spēj izdarīt daudz ar mūsu fizisko ķermeni, bet nespēj ietekmēt jūtas, izraisīt emocijas.

Cilvēks nav tikai ķīmija. Cilvēks ir arī personība, ja vēlaties – cilvēkam ir DVĒSELE, kas nav materiāla (vēl nav līdz galam pierādīts), kur notiek visi pārdzīvojumi, kur tiek izjustas emocijas, kur mājo mīlestība, aizraušanās, un organisma ķīmija to neietekmē. Gluži pretēji – organisma ķīmiskās reakcijas ir tikai Dvēseles pārdzīvojumu atblāzma mūsu ķermenī.