no romāna

-Labvakar!

-Labvakar!

Man paziņa iedeva jūsu telefonu.

-Zinu.

Viņš klusēja un arī es nezināju, ko darīt.

-Un ko tu gribēji zināt?

-Neko īpašu.Es neesmu runātājs.

Ak , dievs, šie klusētāji.Nu ko tad zvanīja , ja nevar neko pateikt.Izlikos pieklājīga.

-Kā tev pagāja diena?

-Kā vienmēr, darbs, darbs un visādas probēmas, un to risināšana.

Es tak nezinu ko īsti viņš dara , un šī saruna jau sāka mani kaitināt.

-Labi , tad līdz rītiņam.

-Līdz rītam.

Skrienu uz darbu, domāju par darbu un ...apstājas mašīna, un tā pati balss no telefona mani uzrunā

-Labrīt, neaizvest līdz darbam!

Apjūku, bet , nezinot kā nu būtu jārīkojas, jo tik sen neko tādu nebiju piedzīvojusi, ielecu iekšā

Vai tiešām mūsdienās kaut kas tāds notiek-nodomāju.