|
|
Uvis1960 dienasgrāmata
| Sestdiena 23-03-2019 06:40 |
|
3 15 |
laimeTad uzrakstīšu...
LAime nāk un iet... Tā citreiz iet tik lēnām, ka mēs savā ātrajā dzīves solī paskrienam tai garām...
Citreiz laime ir uz netālu esošās salas, un mums bail mesties nezināmajā dzelmē lai līdz tai aizpeldētu..
Tomēr ja pielāgo soli... ieklausās kā soļo Laime - tad varam vienā ritmā ar to čāpot, varbūt nūjot?
Citreiz Laime sēž tramvajā un mums atliek tikai skriet tramvajam pakaļ, lai sagaidītu pieturu, kad tā sadomās izkāpt..
Es pazīstu dažus kas paši kaldina laimi, kas to mēģina izveidot no sev pieejamiem materiāliem...
Vai laime katram ir savādāka? Vai ir kopējā masveida laime? Vai tādu mums vajag?
Vienmēr meklējam sev personīgi domāto... tikai un vienīgi man kaldināto... jo citiem tā nav vajadzīga....
Mēdz teikt , ka var piedzimt laimes krekliņā... Un tad visu mūžu to nenovilkt?
Visvieglāk to ir pazaudēt... kā stikla lodīti, kas iekrīt ūdenī... tā caurspīdīga , kā ūdens un pilnībā nesaskatāma... var tikai sataustīt...
Vai laime ir liela , silta, sarkana un stāv man ceļā...nelaižot garām? laikam tā klusi sēž stūrītī un gaida , kad es to ieraudzīšu paņemšu rokās un ielikšu krūšu kabatiņā....
Ļāvu pirkstiem klabināt... pats nelasot.... interesanti pašam pēcāk paskatīties, ko pirksti sastrādājuši...
Laikam tomēr pavasaris ir atnācis arī manā galvā...?
|
Naktsvijole_es: Laime ir klātesoša,ja tai nedzenas pakaļ;) #1 2019-03-29 11:09
Aijaa7: Laimei nevar paskriet garām,tā ir mūsu galvā,vai varbūt sirdī, nezinu....laime jāmeklē sevī pašā,katram sava laime. #2 2019-06-27 22:52
Uvis1960: Ja arī galvā dzīvo laime, tad tā nevar dzīvot mūžīgi, varbūt laime sākas tajā mirklī ,kad beidzas nelaime?
Vai nelaime pastāv pati par sevi, vai tā ir tikai laimes iztrūkums? #3 2019-06-28 21:13
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
