Latvāņu haikotājs vulgaris ( haikotājs parastais)

Maigi novītero

Loģisko pašpārliecību

Smiegpulkstnītis

Tāpat kā sniegpulstenītis, kas pretēji katrai loģikai pamanās uzziedēt no sniega apakšas, haiku(1) izmaina mūsu priekštatus. Palīdz ieraudzīt, cik skaista ir nolīkusi smilga vai vientuļš gliemežvāks jūrmalā. Atrast mieru un atpūtu īsos vārdos uzskicētā ainiņā.

Haiku jau sen nepieder tikai Japānai.Tās raksta neskaitāmās valodās, par ko liecina plaši piejamais haiku lapu klāsts internetā.

Haiku kļuvusi par steigas pārņemtās pasaules modes preci.Nu jau desmito gadu straumē plūst arī Latvijas haiku strautiņi.

Grāmatas(2)kompozīcija ir kā taka, kas izvijas cauri visam gadam.Centīsimies aiz katra pagrieziena, aiz katras pappuses sagādāt kādu pārsteigumu.Tāpēc uzaicinām astoņus autorus, un katram no viņiem ir savādāka pieeja haiku.

Sastādītājs: Jānis Pētersons

Netrokšņo ūdeņi,

Nedzied vēl putni,

Rāma diena.

Satiekas ēnas,

Pakārts uz sētas,

Lietussargs.

Taciņa mežā,

Pinkaina egle ķepa,

Noglāsta vaigu.

Notekā grasis,

Smaidot pieliecas ubags,

Noglāstīt kaķi.

Vai Everestā uzkāpis,

Tu biju tuvāk,

Mūžibai.

Svešā valodā,

Radio dzied par mīlu,

Cik klusi krīt sniegs.

1. Mūžu dzīvo, mūzu mācies, nebiju aizdomajies, ka man tik pierastais vārds HAIKA, nelokās gramatiski to izrunājot, rakstot, bet skan ka HAIKU. Ak šie Japānieši !

2 Man neizprotamos, nezināmos ceļos, pie manis, manās maigajās, un tikskopulīgajās rokās nonākusē nelielā, puskabatas formāta grāmatiņa `Taka `-latviešu haiku. Izdevējs SIA " Drukātava" 2008 gads.