Laimei jau nevajag daudz,
Vien kādu,
Ko mīlēt ir ļauts.
Kādu,
Par savu ko sauc,
Un kopā ar viņu audz.
Laime jau neprasa daudz,
Vien nepārstāt mīlēt,
Kādu,
Ar ko kopā ļauts zvaigznēs,
Kā kafijas biezumos,
Rītdienu zīlēt.
Kopā ļauts smaidīt un smiet,
Klausīt kā putni un vardes dzied.
Ar ko kopā ļauts runāt un klusēt,
Par lietām, kas iet,
Bet nepāriet.
Jā, lai jau laiks iet,
Kopā ar kādu, ko mīlēt ir ļauts
Laime ar laiku prom
Neaiziet.