kaut kā tā [par spamošanu DG]

Ir tāds žanrs senslāvu literatūrā — “pritča”; latviešu valodas termins “līdzība” īsti neataino visu RU termina saturu.

Vērojot spamošanu OHO, jo īpaši, ja DG spamo ar svešām ēnām .. bez nevienas savas domas, prātā nāk sena pritča: reiz dzīvoja vecs, vecs vilks. No vecuma jau vairs nespēja neko nomedīt, reizēm kādu muļķa peli, kādu vaboli. Dzīvoja aumež badā, spalva lēkšķēs, vēders pie mugurkaula, ribas kā sakritis sādžas žogs, aste vispār bija kā daudzlietota pudeļu birste — plika ar dažiem sirmiem sariem.

Reiz gar krūmu, kuŗā gulēja vilks, klausoties tukšā vēdera burkšķēšanā, gāja gaŗām pavecāks auns, kuram kule ar olām bija tik nokarājusies, ka gandrīz vilkās pa zemi.

Vilks uzslējās un lēnam sekoja aunam, neizlaizdams no acīm tā kuli ar olām. Vilkās un domāja cerīgas domas — mož nokritīs?

[adaptēts tulkojums]