VēģetārieteKad pēkšņi, pašai negaidot kļuvu veģetāriete, sastapos ar visādām attieksmēm no visādām pusēm. Mani radinieki lielākoties to nesaprata vispār. Bērnu vecmāmiņas, piemēram, regulāri brauca ciemos ar baltmaizi un desu... viena no viņām joprojām to dara! Pagājuši ir jau 6 gadi... Kāpēc es izlēmu? Es neizlēmu... vienu rītu pamodos un sapratu, ka negribas gaļu. Vispār! Par nepārspējamu pārsteigumu sev pašai, es negribēju arī vairāk jūras produkciju. Joprojām par to brīnos... Bet nu tāds ir fakts! Nepagāja nedēļa, kad pārstāju ēst visa veida gaļas un jūras produkciju, arī olas. Atvērās jauna pasaule! Man vienmēr bija garšojuši dārzeņi. Līdz ar to, nebija liela trauma sākt tos ēst vairāk. Bet gatavot pilnīgi bez gaļas bija nepierasti. Atklāju, ka visu izšķir garšvielas. Pa cik, diez kā nemīlu kartupeļus, atklāju arvien jaunus dārzeņus un saknes, to kombinācijas un gatavošanas veidus. Joprojām turpinu atklāt! Kad tiku pie receptes ar veģetārajiem tīteņiem, likās laime pilnīga, jo man tie ļoti garšo! Kūkas un pankūkas bez olām - tik vienkārši! Tik daudz jauna! Recepte pēc receptes bija atkal jauns pārsteigums, ar gardum gardu iznākumu! Un reizēm tik vienkārši. Aši un labi. Bija periods, kad mana ģimene brokastīs regulāri ēda ābolkūku - karstu, ar saldējumu (nu vai bez - pēc izvēles), jo tas prasīja mazāk laiku nekā vārīt putru! Kūka brokastīs! Bērni sajūsmā! ;) Varat individuāli pajautāt recepti! Jā, bija pauze donoros. Organismam vajadzēja trīs gadus, lai hemoglobīna līmenis uzkāptu līdz tam, ko prasa donoros. Tas nebija veselībai traucējoši zems, bet donoos prasa noteiktu līmeni. Es atteicos lietot ķīmiskos preparātus, biju pārliecināta, ka nostabilizēsies pats - tā arī notika. Tagad jau kuro gadu atkal esmu donors. Kolēģi bija spiesti atklāt, ka bez gaļas ir arī siers. Es gan to galīgi neprasīju. Lieliski varu iztikt ar garnējumu jebkurā pasākumā - gurķi, tomāti un citi dārzeņi parasti jau uz galda ir. Bet siers ir garšīgs un par siera plates ierašanos uz dažādiem pasākumiem vēlāk saņēmu - paldies! Draugi? Pēc kāda neliela apjukuma brīža, visi nomierinājās un izņemot vienu vīra draugu, visi to pieņēma bez kaut kāda trokšņa vai garām pārrunām. Nevienu neaudzinājām, nevienam smadzenes neskalojām. Nedaru to joprojām. Grillējām savus dārzeņus uz tās pašas uguns, kur gaļu. Tas nevienam netraucē. Atklāju grilsieru! Bērni. Jā, te ir ļauni. :) Mājās ir tikai veģetārā virtuve, ja vien neciemojas vecmāmiņa... Bērniem netiek nekas aizliegts, kad viņi ir ārpus mājas. Dēls, ciemojoties pie drauga, pārtiek no gaļas, kas ļoti uzjautrina tās mājas iemītniekus... Bērniem asinsanalīzes un veselības pārbaudes tiek veiktas regulāri. Ārsts zina ka mēs esam veģetārieši. Veselība viņiem ir lieliska, slimo reti... Skolā viņiem arī viss ir ok, nu ja runājam par prāta darbību un mācībām. Nekas nemainījās ne manā ārējā izskatā, ne svarā! Man par lielām bēdām! Es klusībā cerēju, ka varbūt tomēr... nekā! ;) Man ir jautājuši - zivis arī nedrīksti ēst? Uz ko atbildu vienkārši - drīkstu visu. Negribas! Un tā ir patiesība! Ir vēl kādi jautājumi? Āaa, vēl viens fakts! Mēnešus divus pēc veģetārisma iestāšanās manā dzīvē, pārstāju dzert kafiju. Neprasījās. Nemaz. Kādu laiku nedzēru vispār. Tagad reizēm izbaudu - kādā kafejnīcā kopā ar kūku... bet tā vairs nav ikrīta obligātā nepieciešamība, kā bija pirms tam. |