Iznāc man cauri,

Ja patiks atskaties,

Man ir vienalga,

Kādi Tev grēki,

Ja vēlēsies pieskaries,

Ka esmu īsts pārliecinies.

Tad iesim tālāk,

Tālāk no skumjām, kas bija,

Kas mūsu dzīvi, kā ēna pavadīja.

Iesim, kur acis rāda,

Kopā grēkot ir vieglāk,

Kopā mīlēt var vairāk,

Un ko mums vēl vajag

No dzīves šīs

Vairāk.